Pēdējo dienu atkušņa, nokrišņu un ledus iešanas dēļ daudzās upēs
valsts rietumu un centrālajā daļā turpinās ūdens līmeņa celšanās,
liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Lielākais ūdens līmeņa kāpums – 2,7 metri kopš pagājušās nedēļas –
reģistrēts Lielupē pie Staļģenes, kur otrdienas pēcpusdienā sākās ledus
iešana. Tajā skaitā trešdienas rītā ūdens līmenis īsā laikā cēlies par
pusmetru. Pie Mežotnes ūdens līmenis šonedēļ krasi svārstījies,
trešdienas rītā tas ir par 80 centimetriem augstāks nekā pirms nedēļas.
Vietām applūdušas Lielupes palienes. Ūdens līmenis kāpj arī Jelgavā
un lejpus pilsētas, bet pagaidām upes posmā no Jelgavas līdz Jūrmalai
ūdens līmenis nav sasniedzis janvāra sākumā novēroto maksimumu. Ledus un
ūdens masām no Staļģenes virzoties lejup pa upi, arī Jelgavā var
sagaidīt strauju ūdens līmeņa celšanos.
Ūdens līmenis paaugstinās arī Lielupes baseina upēs. Viesītē, Mūsā,
Svētē, Tērvetē, Bērzē un Misā pēdējās dienās tas caurmērā kāpis par
metru.
Arī Kurzemes upēs daudzviet turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās,
kopējais ūdens līmeņa kāpums pārsvarā nav pārsniedzis metru, bet Ventas
augštecē ūdens pacēlies par vairāk nekā diviem metriem, pie Kuldīgas
ūdens līmenis Ventā trešdienas rītā ir 1,7 metrus augstāks nekā pirms
nedēļas.
Ogres upē pie Ogresgala pēdējā diennaktī novērotas ūdens līmeņa
svārstības ledus kustības dēļ, Ogres pilsētā ūdens līmenis upē nav
augsts.
Mazās Juglas novērojumu stacijā nedēļas sākumā reģistrēts straujš
ūdens kāpums ledus iešanas dēļ un tam sekojošs kritums. Lielajā Juglā
ūdens līmenis saglabājas zemāks nekā janvāra sākumā.
Lielākajā daļā Vidzemes un Latgales upju ūdens līmenis ir zemāks nekā janvāra sākumā, un tikai vietām tas nedaudz paaugstinās.
Pēdējā diennaktī Daugavā ūdens līmenis praktiski nav mainījies. Upes
posmā no Līvāniem līdz Pļaviņām saglabājas ledus sastrēgums un risks,
ka, tam izkustoties, ūdens līmenis krasi kāps.
