Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana negatīvi ietekmēs
tautsaimniecību un nav atbalstāma, pārliecināts alus darītavas “Bauskas alus” valdes loceklis Vladimirs Brskovs.
Barskovs norādīja, ka neatbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, jo viņa
ieskatā tā negatīvi ietekmēs tautsaimniecību. “Pēc depozītu sistēmas
ieviešanas gala produktu cenas palielināsies, uzņēmumu apgrozījums
kristīsies, pastāv risks samazināties darba vietu skaitam uzņēmumos, bet
valstij zaudēt ienākumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālā
nodokļa,” teica kompānijas valdes loceklis. Vienlaikus pozitīvā atdeve
no tās ieviešanas būšot samērā maza.
Viņš gan pieļāva, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanos, tāda jauna
iniciatīva kā depozīta sistēma šogad, visticamāk, netiks ieviesta.
Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) izstrādājusi divus likuma projektus – “Grozījumi
Iepakojuma likumā” un “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā”, kas
paredz Ministru kabinetam (MK) deleģēt izstrādāt depozīta sistēmas
izveides principus un piemērošanas kārtību, lai veiksmīgi īstenotu
plānotās depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Likumprojekti paredz
nosacījumu, ka MK noteiks depozīta maksas apmēru un kārtību, kādā
pārdevējs un depozīta iepakojuma pieņēmējs, saņemot atpakaļ iepakojumu
no patērētāja, atmaksā depozīta maksu. Vienlaikus plānots, ka MK noteiks
depozīta iepakojuma veidus un dzērienu grupas, kuru iepakojumam nosaka
depozīta maksu.
VARAM skaidroja, ka depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem
atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot iztukšoto
dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, iepakojuma pieņemšanas punktā
vai dalītas atkritumu vākšanas laukumā, kur būs izvietoti pieņemšanas
automāti vai pieņemšana notiks manuāli. Tirgotājiem, kas pārdod
dzērienus depozīta iepakojumā, būs jāinformē patērētājus par iespējām
nodot atpakaļ šo iepakojumu, norādot redzamā veidā tuvāko pieņemšanas
vietu un darba laikus, ja iepakojuma pieņemšana nenotiks pašā veikalā.
Tāpat ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Kaspars Gerhards ir iesniedzis Saeimai informatīvo ziņojumu par
iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu. Līdz 2018.gada jūlijam viņš
apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma,
Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.
Gerhards iepriekš pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana
ļaus iedzīvotājiem atgūt desmit centus par vienu iepakojuma vienību,
turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.
