Skaņu, gaismu, krāsu efekti – koncertos un festivālos mūsdienās viss ir iespējams. Taču ieplūdināt tehnoloģijas dabiskā, skaistā, urbanizācijas neskartā vidē ir ļoti augsta pilotāža. Turklāt izdarīt tā, lai neviens elements netraucētu dabas rāmajai harmonijai.
Pirmo reizi, kopš dzīvoju Bauskā (nu jau trīs desmitgades), šķietami neiespējamo misiju viņnedēļ ieraudzīju īstenotu mūzikas festivālā «Bauska TASTE» Bauskas pilskalna parkā. Izcili! Bauskas kultūras centra jauniešu komanda ir paveikusi to, kas ļoti daudzus gadus šķita teju vai nesasniedzams sapnis.
Beidzot estrāde kļuva par brīnišķīgu mākslas telpu ar lampioniem, burvīgiem koka sēdekļiem, spilveniem, darbības zonu nevainojamu sadalījumu, iespēju gan intravertiem, gan ekstravertiem apmeklētājiem atrast savu vietiņu. Vienam koku paēnā, citam tuvāk pie skatuves, bet vēl kādam Mēmeles vai Mūsas ūdeņu tuvumā.
Sākumā nodomāju, ka festivāla rīkotāji no kultūras centra izmantojuši kādas brīvdabas sarīkojumu vides dizaina firmas pakalpojumus – tik nevainojami, domājot dabas un skatītāju ērtību sintēzi. Bija liels pārsteigums un prieks uzzinot, ka festivāla norises vietu iekārtoja centra speciālistu un brīvprātīgo komanda. Starp citu, tas ir uzslavas vērts jauninājums. Šogad festivālā gluži kā Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos Rīgā tika aicināti brīvprātīgie palīgi – pilsētas un apkārtnes jaunieši. Ar kādu atbildību un pašcieņu viņi veica pienākumus! Labās lietas nekur nepazūd. Atceros Senās mūzikas pirmos festivālus Bauskas pilī pirms 25 gadiem. Kļūt par palīgiem daudziem jauniešiem nozīmēja tik daudz, ka viņi bija gatavi atteikties no skolas brīvlaika vilinošākiem piedāvājumiem.
Biju «Bauska TASTE» arī pērn, bet šovasar pamanīju attīstību un vēl vairāk labu ideju. Paldies rīkotājiem, lai gan tas ir gana vājš kompliments!
