Ekonomikas ministrija vēstī: «Brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst.» Līdz 7,7 procentiem sarucis bezdarbs valstī. 64,4 procenti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem strādā. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā šogad samazinājies par vairāk nekā 12 400 cilvēkiem. Ekonomikas pētnieki šos un citus skaitļus var variēt vēl dažādās kombinācijās. Tam visam īsā atbilde ir – Latvijā nav, kas strādā.
Ja kādam tā šķiet globāla valsts problēma un vienkāršo iedzīvotāju Bauskā neskar, viņš alojas.
Domes deputāti nonākuši grūtas izvēles priekšā – sporta halles būvdarbu pabeigšanai nepieciešams papildu gandrīz miljons eiro. Arī šai situācijai «kājas aug» augstāk minētajā vēstījumā. Nav labu, zinošu speciālistu projektēšanas firmās, tādēļ pasūtījumi ir brāķu pārpilni. Trūkst zinošu iepirkumu dokumentu sagatavotāju, profesionālu projektu izvērtētāju. Kad tomēr viss šķiet izdarīts un lāpsta iedurta zemē, nav, kas tālāk strādā. Rekonstrukcijas darbus Brīvības bulvārī Bauskā nevar paveikt paredzētajos termiņos, jo firmai trūkst vidējā līmeņa speciālistu. Ķerras stūmējus, cik nu objektā tos vispār vajag, līdz pirmajai algai var atrast, bet viņu darba pārraugu nepietiek.
Saasinās cīņa par tiem, kas vēl kaut ko spēj un prot. Nav vēl nožuvusi tinte skolotājas iesniegumā par aiziešanu, kad izglītības iestādē zvana pārnovada skolas vadītājs, lūdzot promejošo pedagoģi darbā pie sevis. Eksakto mācību priekšmetu pasniedzēju trūkums draud sagraut trauslo, bezgalīgo reformu mocīto izglītības sistēmu.
Konkurences apstākļos cīņa par katru strādājošo ir saprotama. Bauskā tas gan izvērties ne tik glīti. Gar būvobjektu staigā strādājošo darbu pētošs kungs un vienā brīdī iesaista vīrus it kā nevainīgā sarunā – kādi darba apstākļi, kā ar brīvo laiku, cik regulāri tiek samaksāts un cik daudz naudas ieskaita kontā. Izrādās, te pašvaldības būvobjektā strādniekus privātfirmai noskata novada domes deputāts. Cik tas ir ētiski – tas paša deputāta un viņa vēlētāju ziņā.
