Lai paplašinātu Rundāles pils
vēsturiskā apbūves kompleksa starptautisko atpazīstamību, plānots virzīt
tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, sacīja
nākamā pils muzeja Laura Lūse.
Viņa skaidroja, ka muzeja vīzija un attīstības koncepcija izstrādāta 1974.gadā, un tieši pateicoties noturībai, Rundāles
pils sasniegusi statusu, ar kuru tā zināma šodien. Līdz ar to, viens no
galvenajiem uzstādījumiem ir turpināt līdzšinējo pils muzeja darbību,
neveicot konceptuālas izmaiņas.
Tajā pašā laikā, Lūse izvirzījusi vairākus vidējā termiņa
stratēģiskus mērķus. Pirmkārt, muzejam nepieciešams veikt jumta remontu.
Lūse norādīja, ka pašlaik norit sarunas ar Kultūras ministriju (KM) par
nepieciešamo līdzekļu piesaisti. Viņa pauda cerību, ka jumta remonts
varētu tikt realizēts tuvāko trīs gadu laikā.
Otrkārt, plānots izveidot jaunu pils muzeja pakalpojumu klāstu,
apgūstot pils kompleksa 85 hektāru lielo teritoriju. Kompleksa austrumu
pusē plānots izveidot augļu dārzu, kurā augs 19.gadsimtam raksturīgās
šķirnes, savukārt rietumu daļu iecerēts atvēlēt augļu šķirnēm, kas tika
audzētas hercoga Pētera Bīrona laikā.
Pils muzeja dārzā plānots izbūvēt arī siltumnīcas, kas tiks
izmantotas augļu apkopšanai, to vēsturiskās kolekcijas uzturēšanai, kā
arī telpu izīrēšanai. Tāpat tiek apsvērta iespēja staļļu kompleksā
ierīkot konferenču centru, ar mērķi veicināt biznesa tūrismu un pils
starptautisko atpazīstamību.
Lai palielinātu apmeklētāju skaitu, Lūse muzejā vēlas attīstīt
pētniecisko darbu, kas varētu aktualizēt tā piedāvājumu ziemas mēnešos.
Lūse Rundāles pils muzeja
pašreizējo finanšu situāciju raksturoja kā stabilu, taču KM iesniegts
pilotprojekts, ar mērķi pils muzeju pārveidot par valsts
kapitālsabiedrību. Pēc viņas teiktā, šādā veidā muzejam varētu
piesaistīt papildu līdzekļus, kā arī uzlabot to izmantošanas
efektivitāti.
Kā ziņots, KM konkursa rezultātā 16 kandidātu konkurencē par nākamo Rundāles
pils muzeja direktoru izvēlēta mākslas doktore Laura Lūse, kura šī
amata pienākumus sāks pildīt no nākamā gada 2.janvāra, aģentūru LETA
informēja KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.
Komisija atzinīgi novērtēja Lūses profesionālās zināšanas un iegūto
pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas
Mākslas akadēmijā (LMA), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, kā arī līdzšinējo
pieredzi vadot Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļu.
Lūse absolvējusi LMA, Mākslas vēstures un kultūras teorijas nodaļā
iegūstot doktora grādu mākslā. Arī maģistra un bakalaura grādus mākslā
viņa ieguvusi LMA. Pirmā līmeņa augstāko izglītību Lūse ieguvusi
polihromā koka restauratora specialitātē Rīgas Celtniecības koledžas
Restaurācijas nodaļā. Izglītība papildināta Starptautiskajā kultūras
vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centrā Itālijā,
Mākslas vēstures institūtā Vācijā un UNESCO starptautiskajā
restaurācijas nometnē Norvēģijā.
Amata pretendentiem bija jāiesniedz arī Rundāles pils muzeja darbības attīstības piedāvājums pieciem gadiem, kurā norādīti tā īstenošanas veidi un līdzekļi.
Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam Rundāles pils muzeja direktora amatam noteiktā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 2264 eiro.
Jau vēstīts, ka Imants Lancmanis, kurš Rundāles
pils muzejā strādā kopš 1964.gada un to vadījis kopš 1975.gada, ir
pieņēmis lēmumu doties pensijā. Lancmanis pēc KM konkursa izsludināšanas
aģentūrai LETA pauda, ka Rundāles
pils muzeja direktora amatā labprāt redzētu kādu no saviem esošajiem,
kas turpinātu muzeja attīstību, balstoties uz līdzšinējiem uzstādījumiem
un ideāliem.
“Es turpināšu būt pilī, bet ne pie vadības galda. Es gribu rakstīt,
rakstīt, rakstīt…” par savām nākotnes iecerēm stāstīja Lancmanis.
