«Veselība – tas vēl nav viss, taču bez veselības viss nav nekas,» apgalvo sengrieķu filozofs Sokrats. Lasot medicīniska rakstura literatūru, esmu ieguvusi jaunas zināšanas un ļoti daudz ko sapratusi. Pievienojos sabiedrībā plaši pazīstamo un tālredzīgi domājošo cilvēku teiktajam, ka par veselību jāsāk domāt pirms slimības, nevis pirms nāves.
Visi zina, ka mūsu eksistencei nepieciešami produkti, kas satur daudz vērtīgu uzturvielu, fito un bioloģiski aktīvu vielu. Intensīvās lauksaimniecības dēļ augsnē trūkst barības vielu, samazinājušies vai pat izzuduši daudzi mikroelementi un minerālvielas. To nav arī kultūraugos, ko tālāk izmanto pārtikā. Tādēļ samazinās arī pārtikas kvalitāte. Ilgstoši lietojot šādus uzturvērtības ziņā nepilnvērtīgus pārtikas produktus, kas pārstrādes procesā papildināti ar konservantiem, krāsvielām un garšas uzlabotājiem, cilvēka organismā pamazām uzkrājas vielas, kas grauj imūnsistēmu. Cilvēki pārāk daudz ēd, mēdz pārēsties, bet šūnas izrādās badā. Ēdot šādu mūsdienu «pārtiku», organismam jāstrādā ekstremālā režīmā. Vesels organisms ar to kādu laiku tiek galā, bet cik ilgi? Katram cilvēkam jau šūpulī (iespējams, ka to visi zina) ir ielikts šūnu enerģijas daudzums. Nedrīkst to izniekot!
Ārsts var izrakstīt zāles, bet pacienta vietā nevar pozitīvi domāt, dzert ūdeni un pareizi ēst. Brīnišķīgi darbojas dažādi tirdzniecības triki: akcijas, atlaides, izpārdošanas. Tikai reti kurš iedziļinās tajā, ko pērk. Cilvēki akli paļaujas, ka viņu vietā kāds padomājis par veselību, drošību utt. Un ko tad, ja tas cits to nav izdarījis vai dara pavirši? Uzreiz jau nekas slikts ar veselību nenotiks, arī pēc nedēļas un dažiem gadiem, iespējams, ne. Un ja nu tomēr?
Velti ir gaidīt pārmaiņas no malas. Pagaidām atliek vien rūpēties katram pašam par sevi un arvien plašākā mērogā prasīt to darīt valstij. Tad, kad zūd veselība, viss pārējais kļūst mazsvarīgs.
Līdz 25 gadu vecumam mums jābūt bērniem, līdz 50 gadu vecumam jābūt jauniem, līdz 100 gadu vecumam jābūt stipriem un līdz 120 – veciem. Dievs tas Kungs ir ieprogrammējis mūs šāda vecuma sasniegšanai. Bet realitāte ir vairāk nekā biedējoša.
Diemžēl par šīm tēmām plašsaziņas līdzekļi Latvijā ļoti negribīgi runā un raksta. To, cik labi būt veselam, parasti cilvēks apjauš tikai tad, kad sākušās veselības problēmas. Bet vai mēs esam gatavi saprast, ka, investējot savā veselībā gan laiku, gan naudu, tas viss atmaksāsies ar uzviju. Katrs cilvēks var censties ieviest savā dzīvē kādu lietderīgu jauninājumu veselības uzlabošanai. Tāpēc uztura zinātnieki visā pasaulē pievērš arvien lielāku uzmanību sen zināmiem, bet maz lietotiem uzturvērtības ziņā bagātiem dabas produktiem, kas organismam sniedz spēku, to pasargā un palīdz tikt galā ar apkārtējo pasauli, kas ir kļuvusi vairāk nekā toksiska. Prast izvēlēties veselīgu un piemērotu uzturu ir svarīgi ikvienam. Uzturs, tāpat kā mūsu dzīvesveids, nosaka, kādi mēs būsim pēc daudziem gadiem. Parunā «Jūs esat tas, ko jūs ēdat» slēpjas dziļa patiesība. Hipokrāts ir teicis: «Lai ēdiens ir zāles un zāles – ēdiens!»
