Pie lielveikala «Rimi» Bauskā vakaros bieži uzturas dzērušas personas, netālu no ieejas turpina lietot alkoholu – alu, dažādus alkoholiskos kokteiļus. Vai pilsētā publiski alkohola lietošana ir atļauta? Vai Pašvaldības policija vakaros nevar biežāk patrulēt šajā vietā?
– Bauskas novada Pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis skaidro, ka «Rimi» laukums ir iekļauts Pašvaldības policijas pastāvīgajā patrulēšanas maršrutā un dežūras laikā tiek periodiski apsekots. «Ja tiek konstatēti pārkāpumi, tie tiek novērsti. Saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību Bauskas novada administratīvajā teritorijā nosaka – par atrašanos sabiedriskās vietās ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu, t. sk. daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpās vai sabiedriskajā transportā, ar atvērtu alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu vai glāzi, izņemot vietas un pasākumus, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība un kurās alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti lietošanai uz vietas, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņiem līdz 35 eiro,» uzsver B. Ostrovskis.
Valsts svētki ir brīnišķīgi, bet vai kāds Vecumnieku novadā seko tam, lai tiktu uzlikti karogi pie mājām? Pēc manas sapratnes, tā ir patriotiskā audzināšana. Nevaru spriest par visu novadu, bet Bārbelē bija tikai pāris valsts karogu. Vai kārtībnieki ir apbraukājuši novada teritoriju un pārliecinājušies, kā ievēro likumu par valsts karogu? Vai ir izteikti aizrādījumi, vai sastādīti administratīvie protokoli?
– Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Barkauska paskaidroja, ka to, kā valsts karogs novietojams pie ēkām, regulē Latvijas valsts karoga likums un MK noteikumi Nr. 405 «Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi». Lietojot Latvijas valsts karogu, tam jāgarantē pienācīga cieņa, teikts likumā.
Personām ir brīva izvēle, vai karogu novietot pie dzīvojamās mājas fasādes vai pacelt karogu mastā. Ja karogu izkar pie ēkas fasādes, to visā platumā (vertikālo malu) piestiprina pie karoga kāta, kas ievietots īpašā, pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes.
A. Barkauska skaidroja, ka 2015. gadā tiesa pieņēma lēmumu lietā Nr. 2015-01-01 «Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satver-smes 100. pantam». Sūdzības iesniedzējai bija uzlikts administratīvais sods par to, ka viņa pie sev piederošās dzīvojamās ēkas nav novietojusi Latvijas valsts karogu sēru noformējumā. Sūdzības iesniedzēja karogu nebija izkārusi, jo karogs sēru noformējumā traucēja privātas svinības. Personas ieskatā, apstrīdētās normas pārkāpa viņas tiesības uz vārda brīvību, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā.
Satversmes tiesa norādīja, ka valsts karoga novietošana pie dzīvojamās ēkas veicina demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un šim valsts simbolam ir būtiska nozīme valstiskās apziņas veidošanā un stiprināšanā. Satversmes tiesa atzina Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmo un otro daļu par atbilstošu Satversmes 100. pantam. Arī turpmāk juridiskām un fiziskām personām saglabājas pienākums izkārt Latvijas valsts karogu likumā noteiktajos datumos.
Savukārt attiecībā uz soda piemērošanu par karoga neizkāršanu Satversmes tiesa atzina LAPK 201.43 pantu tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošajām dzīvojamām ēkām par neatbilstošu Satversmes 100. pantam. Tas nozīmē, ka pašlaik fiziskām personām neviena no Latvijas pašvaldībām, to izveidotajām pašvaldības policijām nevar piemērot sodu par karoga nenovietošanu pie ēkas datumos, kuros to pieprasa likums.
Vai pārtikas veikalā atļauts tirgot pienu ar konkrētās dienas derīguma termiņu? Respektīvi, ja piena derīguma termiņš ir 15. novembris un es to iegādājos 15. novembra vakarā, vai veikalam ir tiesības man tādu pārdot, nevēršot uz to uzmanību?
– Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere paskaidroja, ka Latvijas Republikas teritorijā pārtikas preces atļauts tirgot līdz to derīguma termiņa beigām (ieskaitot pēdējo derīguma termiņa dienu). Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 14. panta otro daļu tikai pārtika, kurai jau beidzies derīguma termiņš, tiek atzīta par izplatīšanai nederīgu. Tāpēc katrs patērētājs pats var izvēlēties – pirkt vai nepirkt pārtikas produktu tā pēdējā derīguma termiņa dienā.
Kālab Bauskā valsts svētkos 18. novembrī nebija neviena pasākuma?
– Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš paskaidroja, ka plašāki svētki 18. novembrī Bauskā tiek rīkoti reizi piecgadē – uz apaļajām un pusapaļajām valsts svētku gadadienām. «Ikgadējus valsts svētkus 17. novembrī svinam jau vairākus gadus, tādējādi 18. novembris ir brīvdiena amatiermākslas kolektīviem, kas parasti ir šo svētku galvenie mākslinieki,» skaidroja J. Dūmiņš.
