Lai piemājas bruģis allaž būtu kā tikko uzlikts, tas regulāri jākopj. Tomēr nezāles un sūna ir visai neatlaidīgas. Kā tikt ar tām galā?
Visefektīvākais ierocis ir apstrāde ar smilšu strūklu. Citi izmanto augstspiediena ūdens mazgātājus, ar kuriem parasti pucē automašīnas. Vēl kāds izskrubina šķirbiņas ar nazi. Tikai jāatceras – ja šuves «izēstas», tās atkal jāpiepilda – vislabāk ar smalku granti vai rupju smilti.
Zaļuma iznīdēšanai var ņemt talkā saimniecības preču veikalos nopērkamo ķīmiju. Jālūkojas, lai preparāta pamatsastāvā būtu trīsvērtīgā dzelzs. Šeit gan speciālisti brīdina, ka līdzeklis bruģi padarīs oranžu, jo dzelzs oksidējas. Tomēr tonējums ar laiku gan pazudīšot, tikai sākumā būšot redzams.
Dzirdēts, ka daži nezāles un sūnu izdedzina ar lodlampu. Līdzīgu metodi piekopjot ārzemēs, kur spraugas izdedzina ar lāpai līdzīgu speciālu ierīci.
Ir arī dažādas tā saucamās tautas metodes. Visai efektīvs līdzeklis cīņā ar sūnu esot kokakola. To ielej spraugās un ļauj, lai izēd. Vēl varot kaisīt pelnus, krītu vai sāli, arī salaistīt ar sālsūdeni.
Daži uzskata, ka aizaugušas spraugas ir glītākas par cauri spīdošu melnzemi, tāpēc nav vērts ņemties, bet citi iesaka priecāties par sūnu, jo tad vismaz droši, ka starpās neaugs zāle, ar kuru cīnīties ir daudz grūtāk.
