Nemitīgi dzīvojam ar cerību, ka kovidlaiks drīz beigsies un dzīve iegriezīsies vecajās sliedēs. Fiksēti centieni iegalvot, ka tā, kā dzīvojām pirms vīrusa rašanās, vairs nedzīvosim nekad. Aptauja portālā bauskasdzive.lv gan liecina, ka vairākumam jau tagad situācija normalizējusies un apgrūtinājumu saistībā ar kovidierobežojumiem neesot.
Kā lai piebremzē ceļotvēlmi, brīvdienās jautāja man kāda paziņa. Tālākam braucienam atvēlēto naudu šovasar ieguldījusi savā dārzā, taču rudens pusē gan bija nodomājusi pagarināt vasaru tuvāk ekvatoram, bet mainīgā situācija rosinot atturēties no valsts pamešanas. Scenāriji esot iespējami dažādi, var līdz galamērķim nemaz netikt, ja lidmašīnā neielaiž, var ierasties un būt spiesta «sēdēt» divas nedēļas karantīnā, var iestrēgt uz ilgāku laiku citā zemē, un tad gan ceļojums var beigties ar neplānotiem izdevumiem un lūgumu palīdzēt atgriezties tēvzemē. Joprojām infektologi iesaka katru ārzemju braucienu izvērtēt, vai tiešām tas pašlaik ir tik ļoti nepieciešams. Ja no šāda aspekta skatās, tad tūrisms tomēr ir izklaide un nav samērojams ar risku pašu un arī līdzcilvēku veselībai. «Drošo» valstu saraksts ar katru nedēļu sarūk, nu jau arī kaimiņvalstis kļuvušas nevēlamas, un pēc to apmeklējuma jāpavada laiks pašizolācijā. Kopš sestdienas, atgriežoties no Lietuvas, kaut tur tikai gāzes balons pirkts, jāievēro desmit dienu pašizolācija. Lai policija to varētu plašāk un labāk kontrolēt, tiek izstrādāta personu uzraudzības informācijas sistēma.
Kādas alternatīvas ceļotpriekam? Nekas cits kā tēvzemes skaistās āres. Priekšā maģiskais zelta rudens, un pievilcīgu vietu netrūkst arī mūspusē. Tikai jāizvēlas būt ārpus popularitātes zenītā esošiem galamērķiem, citādi var sanākt, ka sajūties kā lielceļa A7 plūsmā. Te nu būtu tā labā izdevība apskatīt tādus nostūrus, kur Latvijā vēl nav būts, un iepazīt pašiem savu zemi gadalaikā, kas daudzviet pasaulē nemaz nav iespējams.
