Visu svēto diena kristietībā ir 1. novembris, bet 31. oktobris – Visu svēto dienas priekšvakars, kas tiek dēvēts arī par Helovīnu, – palikšanu nomodā pirms šīs dienas pieminēšanas un sagatavošanos svētkiem ar lūgšanu, tādā veidā pieminot visus svētos un mocekļus. Šos svētkus tradicionāli svin Romas katoļu un anglikāņu baznīcās, un tos iedibināja jau 834. gadā.
Liekas pilnīgi nesakarīgi, kāpēc 31. oktobrī bērniem un jauniešiem būtu jāstaigā maskās un jālūdz saldumi, taču šī tradīcija ir aizgūta no amerikāņiem, ķirbju grebšana – no īriem. Arī Latvijā ir ienākuši šie svētki, taču ar savām, daudz nepatīkamākām tradīcijas «blaknēm».
Man bija iespēja 31. oktobrī skatīt, kā Bauskas jaunieši atzīmē šos svētkus, viedoklis nebija labākais, jo pirms diviem gadiem Helovīnu atzīmēju Lielbritānijā un varu salīdzināt, kā šos svētkus svin tur un kā to dara šeit.
Dodoties saldumu «medībās» Lielbritānijā, ikviens «mednieks» zināja, pie kuras mājas drīkst doties un kurā mājā šos svētkus nesvin. Kā? Pavisam vienkārši – ja redzi, ka pie mājas ir izliktas spocīgas dekorācijas, tad noteikti zini, ka atvērs durvis kāds mazs spocēns un iedos saldumus, neprasot parādīt joku. Jokam šajā gadījumā ir tikai simboliska nozīme. Šie svētki Britu salās tiek atzīmēti ļoti miermīlīgi.
Kā ir Latvijā? Diemžēl mana pieredze rāda, ka jaunatnei svarīgi iegūt saldumus «par katru cenu», nedomājot par citu cilvēku labsajūtu, mieru un privātumu. Pie durvīm tiek skaļi sists, dauzīts. Ja saldumu vietā tiek lūgts joks, tad gaidi to brīdi, kad tava kāpņu telpa, durvis vai logi tiks apmētāti ar olām. Liekas nožēlojami, jo ir pārprasta šīs dienas patiesā nozīme.
Vēlams, lai jaunu svētku ieviešana neaizstātu mūsu tradicionālos svētkus, piemēram, Meteņus. Ja arī kaut ko aizgūstam no citām tautām, gribētos, lai svētki no miermīlīgiem nekļūtu par vulgāriem.
