Mainīsim attieksmi!
Ja nevari mainīt apstākļus, maini attieksmi! Dzirdēts psihologu padoms, tomēr, cik nereti ir grūti nošķirt, kurā gadījumā var panākt uzvaru, bet kurā – jāmaina nostāja. Nedēļu esam sākuši ar pasludinātu ārkārtējo situāciju. Noteikta virkne ierobežojumu, kas jo īpaši skars kultūras, sporta nozari, ēdinātājus. Aiz katra uzņēmuma un iestādes stāv cilvēki. Tamdēļ jo dienas, jo vairāk palielinās cilvēciska atbalsta, draudzīgas, ieinteresētas sarunas nozīme. Tas viss steidzīgajā un stresa pilnajā laikā prasa iziet no sava ērtuma pozīcijas.Tas viss nepieciešams dzīvespriekam.
Šis laiks mums norauj liekulības masku un parāda, kas ir kas. Nav īstā reize klusi sevī ierauties, raudāt spilvenā un izmisumā meklēt aiziešanas veidu, lai izbēgtu no šī visa. Noteikti ir vismaz viens cilvēks, kas bez maksas gatavs uzklausīt, un nereti no malas arī labāk saskatāma izeja vai ideja šķietamajā bezizejā. Pašlaik būtu reize atcerēties, ka viss nav naudā izmērāms, un iemācīties kādam palīdzēt atkarībā pēc savām iespējām. Ja ne finansiāli, tad ar drauga plecu, padomu, mazu darbiņu.
Ir novembris, valsts svētku mēnesis. Ielaidīsim sevī vairāk prieka un lepnuma. Nekoncentrēsimies uz sērām! Sērošana nevar būt mūžīga, tas tautas kolektīvo apziņu ietekmē ne uz to labāko, nedrīkstam būt mūžīgi sērdienīši, tie, kam pāri nodarīts. Ir laiks piedot un atlaist, atlaist arī sāpi, bet atstāt atmiņu bez tās. Mēs esam dzīvi un varam kaut ko mainīt. Vispirms jau apzinoties, ka varam citādāk.
Arī pašlaik ir iespēja sagādāt mazus svētkus savā ikdienā. Gluži vienkārši jāmaina attieksme – no ārišķīgā var pāriet uz iekšējo, netaustāmo, bet patiesi vērtīgo.
