Lāčplēša dienas lāpu gājiens un paredzētais koncerts Stelpes pagasta brīvdabas estrādē izpalika, taču nav iespējams aprakstīt emocijas, ko guvu, apmeklējot brīvības cīnītāju piemiņai iekārtoto vietu pie skolas strūklakas. Esmu pārliecināta, ka otra tāda skaistuma 11. novembra vakarā Latvijā nebija! Par to, lai stelpieši tur varētu uzkavēties, nolikt svecītes un būt domās vienoti, bija parūpējusies kultūras darba organizatore Sandra Neliusa un viņas atsaucīgie palīgi – Lāsma Skābuliņa, Dmitrijs Gridjuško, Rodžers Heizeldens, Andrejs Rūtiņš-Rūtenbergs, Dagmāra Venclova, Egils Neliuss, skolas bērni u. c.
Ik pa brīdim nāca cilvēki, piestāja garām braucošie auto, un visi bija pārsteigti par redzēto. Prieku raisīja patriotiskā noskaņā veidotais noformējums, apkārtni izgaismoja no klučiem darinātas lāpas. Uzmanību piesaistīja R. Heizeldena veidotās koka latvju zīmes, ko apspīdēja svecītes, nevienu neatstāja vienaldzīgu uguntiņu rotaļas strūklakā un Latvija sirds veidolā karoga krāsās, bet skolas ēka bija izgaismota tā, ka izskatījās pēc senas pils. Ja tas būtu ar drona palīdzību nofilmēts, skats no augšas būtu iespaidīgs. Fonā skanēja mūzika un dzejas lasījumu ieraksts, kas ik pēc pusstundas atkārtojās. Siltajā un rāmajā vakarā ļaudis nesteidzīgi baudīja skaistumu un ieklausījās atskaņotajās melodijās un liriskajās atklāsmēs, arī mūspuses autoru – Knuta Skujenieka, Maigas Kurčanovas un Austras Ālmanes rakstu rindās.
Man no sajūsmas bira asaras, bet naktī pozitīvo emociju iespaidā neierasti labi gulēju. Lāčplēša dienas vakarā piedzīvotais skaistums un svinīgums mani ļoti stiprināja.
Paldies visiem iesaistītajiem par izdomu, ieguldīto darbu, radošo garu un Latvijas mīlestību, lai svētku noskaņa neizpaliktu arī valstī noteikto ierobežojumu laikā. Pateicībā domās visiem sūtu krāšņu puķu pušķi un laba vēlējumus.
