Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji paliek bez darba un iztikas līdzekļiem
«Covid-19» ierobežošanai pagaidām līdz 6. decembrim Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija un vairāki ierobežojumi, kas skarbi skar skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus arī Bauskā, Vecumniekos un Iecavā.
Pakalpojumu sniedzējas, kas strādā īpaši un droši aprīkotos salonos, pauž neizpratni par liegumu viņām strādāt, nesaņemt nekādus iztikas līdzekļus, viņas min arī problēmu – šī situācija radot atbalstu nelegālajam darbam.
Tādēļ skaistumkopšanas pakalpojumu nozares pārstāvji vakar, 23. novembrī, Rīgā organizēja piketu, aicinot valdību saklausīt viņu pretenzijas un pieņemt grozījumus izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikumos. Piketētāji uzskata, ka valdības pieņemtie lēmumi ir negodīgi pret nozari.
Nav atbalsta
«Jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bijām ļoti uzmanīgas. Klienti nāca pēc iepriekšēja pieraksta, visiem ir zināmi kontakti. Šogad jaunus klientus neņēmām. Darba laikā telpā esam tikai divatā, nav neviena lieka cilvēka.
Varu nodrošināt drošību – man ir aizsargvairogs, klientam ir maska,» stāsta Zane Čerņagina, kas darbojas Bauskas skaistumkopšanas kabinetā «Lashes & Beauty».
Pirmā «Covid-19» viļņa laikā skaistumkopšanas speciālistiem ļāva darboties. «Visu laiku dezinficējam instrumentus un virsmas. Pēc katra klienta vēdinām telpas. Vīrusa pirmā viļņa laikā katrs klients uz lapas parakstījās par savu veselību,» stāsta Z. Čerņagina.
Tagad viss apstājies, un nozarē strādājošie atzīst, ka uzņēmējdarbība ļoti cieš. Pabalsta no valsts nav – lielākā daļa nozarē nodarbināto izmanto patentmaksājumu, pat slimības lapu nevar paņemt, ja ir veselības problēmas. «Sēžam mājās – nav, ko darīt. No valsts atbalstu negaidām. Labi, ka ir otra pusīte, kas palīdz. Tomēr uzskatu, ka attieksme pret mums ir negodīga. Frizierim kontakts ar klientu ir tāds pats kā skropstu meistaram,» stāsta kāda Bauskas speciāliste, kas nevēlas paust savu vārdu.
Skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie uzsver, ka salīdzinājumā ar citiem ierobežojumiem aizliegums viņiem darboties nav godīgs. «Mums aizliegts strādāt, neesam iekļauti arī atbalsta sistēmā. Kāpēc tā? Ar ko atšķiramies no frizieriem? Nav taču nekādas starpības! Tā vien liekas, ka kāds vēlas šo nozari izskaust. Daudzām vientuļajām mammām šī nodarbe ir vienīgais iztikas avots,» stāsta Z. Čerņagina.
Negodīga attieksme
Skaistumkopšanas salonā «BB saloniņš» Bauskā pašlaik nodarbinātas tikai frizieres, manikīrēm, kosmētiķēm un skropstu meistarēm strādāt aizliegts. Viņas palikušas bez darba un iztikas līdzekļiem. «Manikīrs nevienu neapdraud, strādā viens pret vienu – meistare un klients ir maskā, pa vidu var uzlikt aizsargstiklu. Kabineti ir lieli, tikšanās laiku iespējams koriģēt, lai klienti foajē nesatiktos, darbs notiek pēc pieraksta. Skaistumkopšanas nozare ir mazāk bīstama nekā jebkurš veikals, kur nereti vērojama burzma. Aizliegumi nav pārdomāti. Būtu jāatļauj cilvēkiem strādāt, ievērojot stingras prasības. Pavasarī mēs visi strādājām, pārbaudē nekonstatēja nevienu pārkāpumu. Mēs varam ievērot visstingrākos drošības noteikumus,» skaidro «BB saloniņa» vadītāja Biruta Belte.
Skaistumkopšanas salona «Family» Vecumniekos īpašniece Natālija Ģiedre telefona sarunā «Bauskas Dzīvei» pauda, ka aizliegumi nav īpa-ši taisnīgi un pastāstīja: «Esam pavisam jauns salons – strādājam tikai no 5. augusta, piedāvājām skaistumkopšanas procedūras: manikīru, vaksāciju, skropstu pieaudzēšanu, kā arī friziera pakalpojumus visai ģimenei. Atsaucība no klientu puses bija liela, jutām, ka šādi pakalpojumi Vecumniekos ir ļoti vajadzīgi. Pašlaik, protams, strādājam kā visi – piedāvājam tikai friziera pakalpojumus, turklāt stingri pēc iepriekšēja pieraksta.»
Tāpat pēc iepriekšēja pieraksta Vecumniekos strādā arī individuālā darba veicēja – friziere Elita Musatova. Vienojoties pa telefonu par klientam ērtu laiku, darbus, protams, plānojot tā, lai nepieļautu frizētavas apmeklētāju savstarpējus kontaktus.
Līdzīgi Iecavā strādā arī individuālā darba veicēja – friziere Tatjana Serkova, kurai savs uzticamu klientu loks gadu gaitā zināms.
«Kamilli» skaistumkopšanas salona Iecavā īpašniece un vadītāja Nataļja Kartiševa savus klientus aicina vizīti pie friziera pieteikt. Nataļja stāsta, ka nekādas skaistumkopšanas procedūras pašlaik netiek veiktas, bet friziera pakalpojumiem ikvienam klientam tiks atrasts ērtākais laiks.
Veicina nelegālu darbību
Šādā situācijā valdībai vajadzēja paredzēt kaut vai minimālu atbalstu, pārliecināta B. Belte. «Mēs visas esam reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā un Veselības inspekcijā. Valsts institūcijām šie dati ir pieejami. Tas būtu loģiski – ja liedz strādāt, atbalstam jābūt uzreiz un visiem reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, nevis kaut kad nākotnē. Citādi tiek veicināta nelegāla darbība. Nevienam nenovēlam sasirgt ar šo vīrusu, bet nevēlam arī nokļūt situācijā, kad tiek atņemta iespēja strādāt un jebkādi iztikas līdzekļi. Ir neziņa un neizpratne par nākotni,» pauž B. Belte.
«Kā dzīvot? Daļa, izmisuma mākti, turpinās darbu, slēpjot ienākumus un nemaksājot nodokļus. Strādāt nav atļauts, atbalsta nav, bet īre par kabinetu jāmaksā, par apkuri arī jānorēķinās, ir arī komunālie un citi maksājumi,» piebilst Z. Čerņagina.
Olga Krasnova, skaistumkopšanas salona «Leea» Iecavā īpašniece un vadītāja, stāsta, ka vasara pagājusi ļoti labi. Olga iegādājusies aizsargstiklu, dezinfekcijas lampas – visu, kas nepieciešams, lai salons kovidlaikā strādātu labi un droši. Nu darbi ir pārtraukti, palikuši tikai atļautie friziera pakalpojumi. Olga ar sarūgtinājumu min, ka oficiāli, kur skaistumkopšanas salonā tiek organizēti visi drošības pasākumi, pilnu pakalpojumu klāstu nevar sniegt, bet dzīvokļos, kā nelegālie skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji nekontrolēti strādā joprojām, kā nu katrs māk, – bez ierobežojumiem.
Speciālisti vērtē, ka aizliegumi nevis samazinās «Covid-19» izplatību, bet gan padarīs slimības izplatību nekontrolējamu. Ierodoties pie speciālista, klienti uzrāda kontaktus, līdz ar to potenciālā saslimušo ķēde ir kontrolējama. Iespējams, ka tagad daudzi pakalpojumus sniedz nelegāli, neuzrādīs ienākumus, palielinās saslimšanas riskus, būs grūtāk izsekot, kā cilvēki inficējušies, jo tikšanos abas puses nevēlēsies uzrādīt.
Protestē pret aizliegumu strādāt
Skaistumkopšanas nozarē strādājošos uztrauc ne tikai «Covid-19» ierobežojumi, bet arī plānotie grozījumi uzņēmējdarbības formās un nodokļos. «Iepriekš skaistumkopšanas nozarē varēja darboties, maksājot patentmaksu, – 50 eiro mēnesī. Tagad tiek plānots, ka visiem būs jāpāriet uz mazkapitāla sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, mainīsies nodokļu maksāšanas noteikumi,» stāsta Z. Čerņagina. No vienas puses, līdzīgā situācijā tam nākotnē varētu būt pozitīvs ieguldījums – strādājošie tomēr saņems valsts atbalstu. No otras puses, nav skaidrs, kā šie mehānismi darbosies un cik lielā mērā tas palielinās pakalpojumu cenas.
Piketā Rīgā 23. novembrī no Bauskas piedalījās Līga Ružello un Sandra Sviķe. Stāsta Līga:
«Nebijām daudz – noteikumi neļauj pulcēties vairāk par 50 personām. Ja varētu, mēs būtu vairāk nekā tūkstotis no visas Latvijas. Policistu un mediju bija vairāk nekā piketētāju.»
Abas speciālistes ir pieredzējušas manikīra meistares – L. Ružello strādā 21 gadu, S. Sviķe – 15 gadus. Labi pārzinot savu profesiju un skatot Ministru kabineta noteikumus, kas saistīti ar ārkārtējās situācijas ieviešanu un ierobežojumiem, viņas uzskata, ka negodīgums pret skaistumkopšanas nozari ir acīmredzams.
«Mums ir aizliegts strādāt jau no 9. novembra. Sākusies trešā nedēļa bez darba. Paskaidrojuma par to, kāpēc mēs esam tik ļoti bīstamas, nav. Meitenēm darbā ir uzstādītas plastikāta caurspīdīgas sienas ar atveri, kur izbāzt rokas. Pat nedomājot par «Covid-19», izmantojam cimdus un maskas. Klienti tikai uz pierakstu – viens aiziet, otrs atnāk, nekādas rindas kā Padomju Savienībā nav. Mēs taču esam viens pret vienu, neviena cita telpā nav. Klienti arī ir ļoti atbildīgi – ja ir slimi, tad nenāk,» stāsta L. Ružello, paužot neizpratni, kāpēc aizliegta tieši viņas darbības nozare.
Manikīres uztrauc vienaldzība no ministru puses. 9. novembrī valstī ieviesa ārkārtējo situāciju, bet jau 11. novembrī portālā latvija.lv 13 tūkstoši cilvēku nobalsoja par to, lai pārskata šos noteikumus. Valdība uz to nereaģēja. «Frizieres drīkst strādāt, un mēs ne – tā ir lielākā netaisnība, ko jūtam, un tā jau nav frizieru vaina. Turklāt sievietēm, kas nāk pie mūsu speciālistēm, nagiem un pirkstiem ir arī veselības problēmas. Tagad viņām nevaram palīdzēt. Ko darīt?» retoriski jautā L. Ružello.
Pēc speciālistu domām, ir pietiekami daudz iemeslu, lai skaistumkopšanā nodarbinātajiem ļautu strādāt.
EKSPERTA KOMENTĀRS
«Bauskas Dzīvei» radušos situāciju komentē eks-perte RENĀTE REINSONE, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente, Tūrisma un skaistumkopšanas nozares ekspertu padomes skaistumkopšanas sektora apakšpadomes vadītāja:
– Pēdējais gads skaistumkopšanas nozarei ir bijis ļoti smags. Jau kopš pavasara nozare tika ierobežota darboties ar pilnu jaudu. 6. novembrī noteiktie ierobežojumi, kas aizliedz skaistumkopšanas, izņemot friziera, pakalpojumus, izraisīja masveida neapmierinātību tāpēc, ka vienlaikus ar kategorisko aizliegumu netika piedāvāts nekāds atbalsta mehānisms nozarē nodarbinātajiem.
Skaistumkopšanas nozarē ir pārstāvētas ļoti daudzas profesijas: kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā), frizieri, vizāžisti, SPA speciālisti, manikīra un pedikīra speciālisti.
Liela daļa kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai saimnieciskās darbības veicējs – pašnodarbināta persona, kuriem ārkārtējā situācijā praktiski nav iespējams saņemt atbalstu. Nozarē pārsvarā ir nodarbinātas sievietes, nereti vientuļās mātes. Šīs sabiedrības daļas izdzīvošana bez valsts finansiāla atbalsta konkrētajā situācijā ir problemātiska. Mums nevajag dīkstāvi un atbalstu no valsts budžeta, kas jau tā ir pārtērēts. Vēlamies strādāt un maksāt nodokļus. Šiem ierobežojošajiem un atbalsta pasākumiem nav jēgas attiecībā uz sabiedrības veselības un dzīvības aizsardzību, un nav arī ekonomiskas jēgas.
Skumji apzināties, ka nozarē strādājošie, kuri ir sertificēti un ieguvuši atbilstošu izglītību, lai varētu praktizēt individuāli, reģistrēti ārstniecības personu reģistrā, ir reģistrējuši savu darbību gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Veselības inspekcijā, pašlaik spiesti pārtraukt savu profesionālo darbību.
Uzskatu, ka nozarei uzliktie ierobežojumi ir bargi un pārspīlēti. Ir saprotama situācijas nopietnība, taču jāņem vērā, ka skaistumkopšanas pakalpojumi tiek sniegti, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības un papildu drošības un higiēnas prasības, kas viennozīmīgi samazina inficēšanās risku līdz minimumam.
Kosmētiķi, tāpat kā visas citas ārstniecības personas, pakļaujas gan Ārstniecības likuma, gan Epidemioloģiskās drošības likuma un citu veselības aprūpi saistošu normatīvo aktu prasībām. Savā ikdienas darbā tiek ievērotas visas higiēnas prasības, lai ierobežotu jebkādu infekciju izplatīšanās risku, tostarp «Covid-19».
Šī gada 10. novembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas koordinētā Tūrisma un skaistumkopšanas nozares ekspertu padomes (TS NEP) skaistumkopšanas sektora apakšpadome, kurā es darbojos kā eksperte, sasauca ārkārtas sēdi, lai apspriestu turpmāko rīcību. Tika sagatavota vēstule Ministru kabineta krīzes vadības padomei, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Veselības ministrijai.
Vērsām uzmanību uz to, ka skaistumkopšanas nozare ir nonākusi riska zonā, pastāv risks nozarei «aiziet pagrīdē» – vēl vairāk attīstīties nelegālajiem un nereģistrētajiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ļoti ceram, ka ierobežojumi tiks pārskatīti un tiks ņemti vērā mūsu priekšlikumi, lai kopīgiem spēkiem tiktu panākts saprātīgs risinājums «Covid-19» inficēšanās gadījumu samazināšanai un kontrolēšanai un skaistumkopšanas pakalpojumu atjaunošanai. Ir jāsaprot, ka vīruss nebeigsies ne šodien, ne rīt.
Es un manis vadītā Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija esam par drošiem kosmetoloģijas pakalpojumiem reģistrētās praksēs, piemērotos apstākļos, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības un papildu drošības un higiēnas prasības, kas samazina inficēšanās risku līdz minimumam.
