Šogad oktobrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,7%, kas salīdzinājumā ar septembri ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā septembrī. Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, vērojams bezdarba līmeņa pieaugums – 2,1 procentpunkts faktiskā bezdarba līmenim un 1,7 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.
2020. gada oktobrī Latvijā bija 74,9 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā septembrī un par 20,8 tūkstošiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pēdējo astoņu mēnešu laikā kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas salīdzinājumā ar 2020. gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem bezdarbnieku skaits pieaudzis par 3,3 tūkstošiem.
Attālināti nodarbināto skaits
Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, samazinājies attālināti strādājošo īpatsvars. 2020. gada jūnijā 15,5% (117,1 tūkst.) darbinieku 15 – 74 gadu vecumā strādāja attālināti, kas ir par 2,7 procentpunktiem (18,8 tūkst.) mazāk nekā maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Attālināti strādāja 70% sieviešu un 30% vīriešu.
Jūnijā iespēja strādāt attālināti bija piektdaļai (20,9%) darbinieku, bet 79,1% šādas iespējas nebija. Tikai 5,4% darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.
Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15 – 34 gadi (31,2%), nedaudz mazāk (27%) – vecuma grupā 45 – 54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (35,7%) bija vecuma grupā 35 – 44 gadi, bet sieviešu (31,7%) – vecuma grupā 15 – 34 gadi.
Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,3%) atbilstošās vecuma grupas darbinieku kopskaitā 2020. gada jūnijā bija vērojams vecuma grupā 45 – 54 gadi, bet viszemākais (11,4%) vecuma grupā 55 – 74 gadi.
Darbinieki «Covid-19» visvairāk skartajās nozarēs
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju, analizējot ar dīkstāves pabalstu atbalstīto darbinieku skaitu uzņēmumos pēc to saimnieciskā darbības veida pirmajās dienās, kopš uzņēmumi var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, – 37% no darbiniekiem, kuriem ir lūgts pabalsts, pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12% – vairum un mazumtirdzniecību, 10% – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus, 7% – administratīvos un apkalpojošos dienestus (ceļojumu biroji, tūrisma operatori).
Pērn Latvijā bija nodarbināti 804,5 tūkstoši darbinieku (darba ņēmēju) vecumā no 15 līdz 74 gadiem, no kuriem 124,8 tūkstoši jeb 15,5% strādāja vairum un mazumtirdzniecības jomā, 30,6 tūkstoši jeb 3,8% bija nodarbināti izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, 26,6 tūkstoši (3,3%) – administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kas ietver ceļojumu biroju un tūrisma operatoru pakalpojumus, 25,4 tūkstoši (3,2%) profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, bet mākslas, izklaides un atpūtas jomā strādāja 21 tūkstotis (2,6%) darbinieku.
Mājsaimniecību uzkrājumi
Gandrīz trešdaļai (29,3%) Latvijas mājsaimniecību 2020. gada sākumā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskā novērtējuma dati. Lielākajai daļai (40,9%) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā trīs mēnešus, savukārt tikai 29,8% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.
CSP pašlaik veic iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Šīs aptaujas laikā tiek iegūta informācija arī par mājsaimniecību veiktajiem uzkrājumiem. Provizoriskā novērtējuma dati ir iegūti no 1004 mājsaimniecību atbildēm, kas ir aptuveni piektdaļa no plānotā aptaujāto skaita. Dati no tik maza respondentu skaita tiek publicēti, lai sabiedrībā raisītu izpratni par iedzīvotāju ekonomisko situāciju «Covid-19» krīzes laikā.
CSP aicina iedzīvotājus, kuri ir saņēmuši vēstuli vai īsziņu no CSP, būt atsaucīgiem un piedalīties aptaujās pa telefonu vai internetā.
