Bauskas novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma ar pārtikas kartēm atbalstīt izglītības iestāžu 5. – 6. klašu audzēkņus, kā arī bērnus ar invaliditāti, kas mācās atbilstošās iestādēs. Opozīcija gan apšaubīja sagatavotos nosacījumus pārtikas karšu izdalīšanai.
Ņemot vērā jaunās izmaiņas, kas pieņemtas «Covid-19» izplatības ierobežošanai, 30. novembrī notika Bauskas novada domes ārkārtas sēde.
Paplašina pabalstu
Vispirms lēma par grozījumiem noteikumos par atbalstu bērniem ar invaliditāti. Par lēmumprojektu informēja sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska. Diskusijas raisīja nosacījums, ka pabalstu saņem bērns, kurš izglītojas mācību iestādē, kas atrodas vistuvāk dzīvesvietai. Ja izvēlas mācību iestādi, kas atrodas tālāk nekā tuvākā iestāde, tad šo atbalstu nesaņem. «Mēs jebkurā gadījumā dotu priekšroku mūsu novada skolām,» pauda D. Romanovska. «Jaunie noteikumi pieļauj, ka arī bērniem, kas mācās cita novada skolās, pie noteiktiem nosacījumiem piešķir atbalstu. Līdz šim bija tikai tiem novada bērniem, kas mācās citās skolās, kuru programmas mēs nenodrošinām. Tas bija saistīts ar finanšu resursiem. Lēmumprojekts skar līdz desmit bērniem, kam finansējumu mēs apzināmies,» pauda juridiskās nodaļas vadītāja Eva Upīte.
Atbalsta izglītības iestādes
Deputāte Helvija Greiere no Latvijas Reģionu apvienības saraksta skaidroja, ka ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc vecāki izvēlas noteiktas mācību iestādes, pat ja tuvākajā ir tādas pašas apmācību programmas. Viņa sacīja, ka vecāki var vest bērnu mācīties uz izglītības iestādi, kas atrodas tuvāk darbavietai, un tas var būt, piemēram, Rīgā. Attiecīgi šajā situācijā neatbalsta visas bērnu invalīdu ģimenes, šķirojot pēc mācību vietas. «Mums ar pabalstiem ir jāatbalsta cilvēki un ģimenes, nevis mācību programmas,» uzsvēra H. Greiere.
E. Upīte pauda, ka tādas izmaiņas skartu lielāku bērnu skaitu un tas prasītu jaunu finanšu izvērtējumu. Uz H. Greieres jautājumu par kopējo skaitu, kas mācās specializētajās mācību iestādēs, atbildes nebija. D. Romanovska informēja, ka plānotās izmaiņas skar deviņus pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņus. «Saistošie noteikumi nevar būt paredzēti kādai konkrētai cilvēku grupai, kā šajā gadījumā – deviņiem bērniem,» pauda H. Greiere.
«Prioritātēm jābūt. Ja ir iespēja savus bērnus sūtīt mūsu izglītības iestādēs, priekšrokai jābūt. Lēmumprojektā ir labi pateikts – atbalsta tad, ja mūsu novadā nav līdzvērtīgas programmas. Jāaizstāv savas izglītības iestādes,» pauda deputāts Rainis Ābelnieks no Nacionālās apvienības. Deputātu vairākums atbalstīja sagatavoto lēmumprojektu bez izmaiņām, ieskaitot arī opozīcijas pārstāvjus.
Izmaiņas nepieņem
Līdzīgas diskusijas notika jautājumā, kad apsprieda pārtikas karšu piešķiršanu 5. – 6. klašu skolēniem. Pārtikas karšu atbalsta saņēmēju vidū iekļauti skolēni, kas nav reģistrēti Bauskas novadā, bet mācās Bauskas novada izglītības iestādēs. Deputāts Aleksandrs Novickis no Latvijas Reģionu apvienības saraksta brīnījās par nosacījumu, ka pārtikas karti nesaņem skolēns, ja ir bijis skolā vismaz trīs dienas nedēļā. E. Upīte skaidroja, ka tad iznāks dubultmaksa, – saņems gan pārtikas karti par nedēļu, gan trīs dienas skolā ēdīs. Lai tā nenotiktu, ielikts šāds nosacījums, ka attālināti jāmācās vismaz trīs dienas nedēļā. A. Novickis apšaubīja šādas situācijas loģiku. «Ja visa klase ir karantīnā, kā atsevišķi kāds bērns pamanīsies būt skolā?» Viņš rosināja balsojumu par šo jautājumu, kuru deputāti neatbalstīja.
Tieši šāda situācija tikko bija Bauskas Valsts ģimnāzijā, kad sestās klases skolēnus visus piektdienā nosūtīja attālināti mācīties. Ja pieņemtu rosinātās izmaiņas, tad iznāktu, ka par šo vienu dienu skolēniem būtu jāsaņem pārtikas kartes pilnā vērtībā, kas ir paredzētas nedēļai.
Deputāte Rudīte Čakāne no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta uztraucās par bērniem, kas mācās citās izglītības iestādēs ārpus Bauskas novada, bet deklarēti novadā. «Piemēram, Brunavas pagasts, kur bērni brauc uz Skaistkalni mācīties. Ne jau paši savas gribas pēc, jo Mežgaļu skolu slēdza un uz Griķiem vai Bausku ir apgrūtinoši aizbraukt. Vecāki deklarēti šeit, maksā nodokļus, bet, ārpus novada mācoties, nesaņem pabalstus. Tā ir Brunava – Paņemūnes un Budbergas puse. Vecāki zvanīja, bija sašutuši,» sacīja R. Čakāne.
Deputāte Mārīte Ķikure no Zaļo un zemnieku savienības saraksta un H. Greiere aicināja pieņemt vienotus noteikumus šādām situācijām, lai nav pēc katrām izmaiņām jāsasauc Bauskas novada domes ārkārtas sēde, bet E. Upīte skaidroja, ka izmaiņas var būt ļoti dažādas un visu paredzēt nevar.
Deputātu vairākums nobalsoja arī par šiem jaunajiem grozījumiem.
