Kad viennakt bija zvaigžņotas debesis, skatījos un domāju – ko ar savu mirdzumu zvaigznes mums grib teikt? Ka mums uz Zemes dzīve mainīsies uz labu? Tā gribētos ticēt. Valstij, pašvaldībām, arī nevalstiskajām organizācijām un draudzēm pašlaik daudz būtu jāstrādā, lai stiprinātu tieši iedzīvotāju gara možumu, iedvesmotu jaunām rīcībām, atbalstītu, lai ļaudis pārciestu šo laiku racionāli un aktīvi, nevis žēlabās.
Nav viegli saņemties, jo daudz kā pašlaik akūti trūkst – koncertu, teātra izrāžu, kinoseansu apmeklējumu, ceļojumu, kuros smelties sauli šajā pelēkajā ikdienā, nebūs kupli apmeklētu dievkalpojumu baznīcās…
Tomēr tam pretī tiek dots laiks, ko veltīt katram sev un ģimenei. Un turklāt ir iespējas apskatīt vietas tuvākajā apkārtnē un Latvijā, par kurām citus gadus pat neiedomājāmies. Var doties pastaigāt svaigā gaisā pa Pilsrundāles centrā nesen izveidoto promenādi, aiziet uz Rundāles pils parku, kas lēnām grimst ziemas mierā, bet ir joprojām sakopts un ar savu īpašo šarmu. Daudzi nav ne reizi staigājuši pa Meža parku, kas aiz pils dārza, tur arī var veldzēties un pārvarēt spriedzes un epidemioloģisko ierobežojumu radītās drūmās domas. Pastaigas svaigā gaisā tiešām dara brīnumus. Un laukā cerību zvaigznes arī spožākas nekā pa istabas logu.
Adventes nedēļas ir īpaši piemērotas, lai cilvēkiem palīdzētu rast pozitīvu noskaņojumu. Šajā laikā radies vēl kāds jauns ceļošanas mērķis – doties skatīt Ziemassvētku rotājumus Latvijas pilsētās un ciemos. Kāds skaistums un daudzveidība Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Kuldīgā, arī Vecumniekos un Kurmenē! Bauska šajā ceļojumu mērķī diemžēl netiek iekļauta. Kāpēc? Kāds rīdzinieks man paskaidroja: «Jums svētku laikā bija pasākumi notikumu mājā «Baltais briedis», kā dēļ uz Bausku pērn braucām. Tagad nav arī tā, Bauskas vadība nemāk radīt svētku noskaņu un neiedvesmo savējos priekam.»
