Karstais un sutīgi siltais laiks arī šogad veicinājis vasarāju pārlieku strauju attīstību un dažādu kaitēkļu savairošanos. Tādējādi vasarāju ražas prognoze pašlaik ir visai piesardzīga, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
Kopumā vasarāji Latvijā iesēti nedaudz vairāk kā 293 tūkstošos hektāru. Vislielāko platību – 113,18 tūkst. hektāru – aizņem vasaras kvieši. «Mitrajā un vēsajā maijā, tāpat kā pārējie vasarāji, tie labi ceroja, vedinot uz labām ražas prognozēm. Taču pašlaik lielā karstuma ietekmē vieglākās augsnēs vasarāji, jo īpaši mieži, sāk ciest no mitruma trūkuma. Vēl priekšā izaicinājumi ar lietu, spēcīgu vēju un krusu, kas noteikti ietekmēs ražu un to, ko no tiem varēsim iegūt,» skaidro Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs.
Vasarāji pašlaik piedzīvo dažādu kaitēkļu – spīduļu, laputu, lapgraužu – masveida uzbrukumus, ar kuriem cīnīties ir ļoti grūti, jo pārlieku augstā gaisa temperatūra nav piemērota augu aizsardzības līdzekļu pielietošanai. Karstā laika ietekmē augi steidz stiebrot un vārpot. Tie nepagūst izziedēt – ziedi karstumā nobirst, neveidojas pākstis, piemēram, pupām, kas nozīmē ražas samazinājumu.
Ražas prognozēšanā pa reģioniem iegūtie dati liecina, ka Zemgalē un Pierīgā vasaras kviešu ražība varētu būt 4,6 tonnas no hektāra, bet Latgalē – ap 4 t/ha. Vasaras rapša ražība svārstās no 1,8 t/ha Latgalē, 1,5 t/ha Kurzemē, Vidzemē un Pierīgā, līdz 1,3 t/ha Zemgalē (vasaras rapša platības ļoti nelielas). Vispiesardzīgākās prognozes – 0,8 t/ha – šogad atvēlētas griķiem, kas aizņem salīdzinoši mazas platības – nedaudz vairāk kā 20 tūkst./ha. Savukārt vidējā kartupeļu ražība solās būt 24 t/ha.
Netipiska situācija ar pārlieku mitrumu šopavasar bija izveidojusies Latgalē. «Dažas saimniecības tikai ap Jāņiem vispār ko varēja iesēt – sēts mitrā augsnē, tādēļ sējums neizlīdzināts. Lai gan vasaras kvieši labi sacerojuši, tos tāpat apdraud kaitēkļi un slimības. Nevienmērīgi aug arī kartupeļi – dažviet vagās vēl stāvēja ūdens,» vērojumos Latgalē dalās augkopības speciāliste Ilze Skudra.
