Eiropas Savienība (ES) kārtējo reizi nonākusi nopietnās domstarpībās ar Ungāriju. Šoreiz Briseles sašutumu izsaucis Ungārijā pieņemtais likums, kas aizliedz homoseksualitātes popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū.
ES arī turpina virzību pretī savam galvenajam mērķim – zaļākai saimniekošanai un klimatneitralitātei. Pagājušajā nedēļā publicētie jaunākie ES ekonomikas rādītāji liecina, ka bloka tautsaimniecība atgūstas labāk nekā cerēts.
Domstarpības ar Ungāriju
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā nedēļā asi kritizēja Ungārijas jauno likumu, kas aizliedz bērniem līdz 18 gadu vecumam piekļūt izglītojošiem materiāliem, filmām un televīzijas raidījumiem, kuros ir atainota homoseksualitāte un dzimuma maiņa.
EK vadītāja uzskata, ka Ungārijas likums ir apkaunojošs un pretrunā ar ES vērtībām. Viņa brīdināja, ka Brisele varētu vērsties ar tiesiskām sankcijām pret Budapeštu, ja tā neatteiksies no likuma. EK var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju par ES likumu neievērošanu. Tas var novest pie Ungārijas iesūdzēšanas ES Tiesā un naudassoda piemērošanas. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir paziņojis, ka viņa valdība likumu neanulēs.
Zaļais kurss
ES finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgus komisāre Mareida Makginesa pagājušajā nedēļā kopā ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski prezentēja plānu, lai sekmētu privātā sektora ieguldījumus ilgtspējīgos projektos un palīdzētu bloka dalībvalstu valdībām finansēt pāreju uz zaļo kursu.
EK ir aprēķinājusi, ka tuvākajā desmitgadē ik gadu Eiropai būs nepieciešams ieguldīt papildu 350 miljardus eiro, lai tikai enerģētikas sektorā sasniegtu mērķi – līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešu daudzumu par vismaz 55%.
Brisele apzinās, ka ar publiskā sektora ieguldījumiem nepietiks, lai to sasniegtu, tāpēc tā gatavojas piesaistīt privātos līdzekļus.
Straujāk atvērt ekonomiku
«Sekmīgi «Covid-19» ierobežošanas pasākumi un straujāki vakcinācijas tempi ir palīdzējuši samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu, bet tas ir ļāvis pakāpeniski atvērt ekonomiku, arī pakalpojumu sektorā. Divi faktori – labāki ekonomikas rādītāji gada pirmajā ceturksnī un straujāka ekonomikas atvēršanās – sekmē ekonomikas atkopšanos ES,» norādīja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
Viņš nācis klajā ar jaunākajām prognozēm par ES ekonomikas izaugsmi. Tās liecina, ka šogad bloka iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 4,8%, bet 2022. gadā – par 4,5%. Iepriekš EK prognozēja, ka IKP šogad palielināsies par 4,2%.
