Ir nepiemēroti apstākļi karstajā laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bauskas nodaļas klientu apkalpošanas telpās. Iekšā nav gaisa, ko elpot. Jābildējas pasei, bet visi sasvīduši, pa seju tek sviedru lāses. Vai tā drīkst būt valsts iestādē?
– Atbildi sniedz Madara Puķe, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja: «Šis ir pirmais gads, kad saņemam sūdzību no klienta par to, ka nodaļas telpās ir pārāk karsti. Tik karsts laiks, kāds bija nesen, ir dabas anomālija, un jāņem vērā, ka klienti, ejot caur ārdurvīm, veicina karstās gaisa plūsmas ienākšanu. Pilnīgi visās pārvaldes telpās ir nodrošināti gaisa ventilatori un kondicionieri, tāpat arī visās nodaļās darbojas gaisa ventilācijas sistēma.»
Kāpēc, pabeidzot upju gultnes tīrīšanu, jāatstāj krastos meldri un niedres, un akmeņi, kuri traucē peldētgribētājiem un atpūtniekiem upmalā? Kāpēc to visu nenovāc un upju krastus neatstāj tīrus?
– Uz šiem jautājumiem skaidrojumu sniedz Valērijs Gabrāns, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs: «Iemesli, kāpēc nevedam prom, ir vairāki – svarīgākais ir projekta sadārdzināšanās uz pusi. Atkarībā no naudas devēja, vai tas ir Zivju fonds vai cits finansējuma avots, katram ir savi nosacījumi. Fonds dod finansējumu konkrētām darbībām, upes krastā novietotā grunts neietekmē ūdens iemītnieku resursu stāvokli, par ko tik ļoti iestājas Zivju fonds. Šādai pozīcijai nauda varētu tikt iedalīta vispieticīgāk.»
V. Gabrāns stāsta, ka, novietojot izsmelto grunti krastos, tie tiek paaugstināti un ir labākas iespējas atpūtai. «Mēs cenšamies cilvēkiem padziļināt upē peldvietas. Akmeņi ir un būs, un ar to ir jāsamierinās. Akmeņi ar laiku iegulsies un vairs nebūs tik asi. Nav tā, ka pa visu krastu ir izlikti meldri un niedres, cenšamies atstāt vietas, kur šo zāļu nav. Upes profilā meldriem ir jāsaglabājas, turklāt meldri, niedres un akmeņi krasta līniju padara pieejamāku, peldētājam pa dūņām nav jābrien. Mēs nedrīkstam paplašināt upes gultnes profilu, cenšamies to padarīt dziļāku, bet šaurāku.»
