Kas paliks pēc desmit gadiem?
Jau svētdien baušķenieki sāks braukt ar jauniem autobusiem. Kopumā pirmais iespaids ir labs. Ceru, ka arī turpmākos desmit gadus pārvietosimies ar piemērotiem autobusiem. Tomēr attiecībā uz sabiedriskā transporta nākotni Latvijā vairāk ir bažas.
Par konkursa uzvarētājiem pašlaik nav, ko teikt, – atliek cerēt, ka nedz Bauskā, nedz citur Latvijā neatkārtosies situācija ar «B Bus» Bauskā, kad modernos autobusus pēkšņi nomainīja kaut kas mazs, lēns, grabošs un tajā pašā laikā pārsteidzoši atbilstošs konkursa prasībām… Ticēsim, ka jaunā konkursa nosacījumi to nepieļaus.
Toties uzņēmējdarbības nākotnē izskatās pavisam dīvaini. Cik var saprast, Latvijas tirgū paliks labi ja trešā daļa pasažieru pārvadāšanas uzņēmumu. Iespējams, ka varētu palikt vēl mazāk, bet konkursā ir noteikums, cik daudz lotes var iegūt viens uzņēmējs. Tiem, kas netika kādā no lotēm, nākotnes nav. Nevarēs jau pēc desmit gadiem atgriezties ar jaunu piedāvājumu – neviens uzņēmējs nevar desmit gadus neko nedarīt un tad atgriezties ar pilnu remonta bāzi un uzņēmuma vadību, lai iegūtu finansējumu no bankām ieceres atbalstam.
Var sanākt, ka pēc desmit gadiem mums būs palikuši septiņi uzņēmumi. Ja nemainīs konkursa noteikumus, tad nākamajā konkursā pat konkurences nebūs. Ja tagad pārmet, ka kāds ir nosolījis zem pašizmaksas, tad pēc desmit gadiem varēs solīt, cik gribēs. Ja nu vienīgi kāds no ārzemju uzņēmumiem iesaistīsies. Varbūt tieši to mēs Latvijā vēlamies?
Ir zināms, kādi ir labākie politiskie pārvaldes mehānismi. Tas pats par tirgus principiem – nav noslēpums, kā darboties labāk un efektīvāk. Tomēr nē – izskatās, ka ir neatturama vēlme uzkāpt uz «grābekļiem», turklāt, jo ilglaicīgākiem, jo labāk.
