Asociāciju ar gliemežiem man rada Bauskas pilsētas kultūras iestāžu savrupība un nevēlēšanās sadarboties. Bauskas muzejs, Bauskas pils muzejs, kultūras centrs, Bauskas Centrālā bibliotēka kopīgi varētu paveikt grandiozas lietas, kultūras nozari padarot par ietekmīgu spēku. Taču nē – katra iestāde dzīvo savā izolētajā pasaulē, neinteresējoties, ko dara kolēģi.
Paradoksāli, ka visi kultūras cilvēki Bauskā cits citu labi pazīst, taču iestāžu kontakti neveidojas. Tiesa, ne cik sen ir bijuši daži veiksmīgi Bauskas Centrālās bibliotēkas un Bauskas muzeja sadarbības piemēri, bet pārējo iestāžu aktīva mijiedarbība gan nav novērota. Tagad, kad izveidots jaunais Bauskas novads, pilsētai vajadzētu kļūt par kultūras dažādu jomu spēcīgu centru, vienlaikus attīstot sadarbību ar Vecumnieku, Iecavas un Rundāles kultūras iestādēm.
Mūsu novadam raksturīga īpatnība ir ļoti rosīga nevalstisko organizāciju sadarbība vēl pirms šī gada administratīvi teritoriālās reformas. Īpaši aktīvi kopīgos projektos iesaistās iecavnieki, rundālieši un Bauskas biedrība «Meistars Gothards». Beidzamajos gados Bauskā īstenoti vairāki pilsētvides projekti, biedrības organizē arī mākslas plenērus, izdod grāmatas, kas patiesībā ir muzeju kompetence. Ja neval-stiskās organizācijas ar saviem ierobežotajiem resursiem spēj aktivizēt novada kultūras dzīvi, kāpēc lai to nevarētu pašvaldības kultūras iestādes, apvienojoties kopīgos projektos vai rīkojot pasākumus? Tad nebūs apkaunojošu situāciju, kad publisku tikšanos ar pazīstamu personību apmeklē viens cilvēks.
Pašlaik izcilu paraugu rāda Rundāles novada multifunkcionālais centrs, pierādot dažādu kultūras un citu iestāžu sadarbības modeļa dzīvotspēju. Varbūt baušķeniekiem vajadzētu izzināt pieredzi, lai līdzīgu sistēmu ieviestu gan pilsētā, gan visā novadā?
