VAI DZEJA DZĪVO? FAKTS: Jau 56. gadu Latviju pārstaigā Dzejas dienas ar devīzi «Dzeja dzīvo», bet Latvijas Radio 1. programmā šonedēļ skan pirmais «Dzejas festivāls», kurā senākajā reklāmas vietā dažādu paaudžu dzejnieki lasa sacerēto gan ar, gan bez zemteksta. Sociologa Arņa Kaktiņa aptauju tēmās nav manīta respondentu interese par dzeju. Līdz minimumam sarukušie lirikas krājumu metieni un dažu dzejdaru uzsvērtā pašpietiekamība, kad lasītāju «saprot, nesaprot vai pārprot» viņiem ir mazsvarīgi. To nosaka arī 21. gadsimta vērtību maiņa, kad domu lidojumu apsteidz tehnoloģijas, prāts un arī neprāts…
Dzejnieki un dzejotāji,/ Nākamības plānotāji,/ Vieni dailes ceļā sauc,/ Otri visiem sola daudz./ Abiem rudens pļaujas laiks,/ Bučai saldai pavērsts vaigs./ Solītāji gandarīti,/ Ļaudis skrien, kā velna dzīti,/ Dzejnieciņš, tāds pārlaicīgs,/ Vai maz kādam vajadzīgs?/ Miķelim vēl sapnī rādās/ Aspazijas ainas tālās:/ «Ilgi, šķiet man, projām biju,/ Nu es atkal ieraudzīju:/ Mazā, sirmā kumeliņā/ Jāj pa ceļu pasaciņa.»
