«Vai apvienotajā novadā visiem bērnudārziem būs tādas pašas iespējas kā līdzšinējā Bauskas novada bērnudārziem? Konkrētā situācija – Bauskas novada pašvaldība apmaksā brīvpusdienas bērnudārzniekiem, par brokastīm un launagu maksā vecāki. Bet tagad, kad apvienots novads, šāda kārtība ir tikai vecajā novadā. Piemēram, bērnudārzā «Saulespuķe» Bērzkalnos vecākiem jāmaksā par pusdienām. Rundāles dome laikam iepriekš neapmaksāja, bet tagad jau viss ir Bauskas novadā, tad jau vajadzētu noteikumiem būt vienādiem un pašvaldībai būtu jāapmaksā arī šo bērnu pusdienas.»
– Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina skaidro: «Atbalsts ēdināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestādēs ir pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva. Izglītojamo ēdināšanas izdevumu segšana ir tikai viena no brīvprātīgajām iniciatīvām, ko īsteno pašvaldības, un tās tiešām katrā no bijušajiem novadiem ir atšķirīgas. Pagaidām jautājums par ēdināšanas izdevumu segšanu pirmsskolā apvienotajā novadā vēl nav skatīts, bet 2022. gada budžeta izveides procesā tas noteikti tiks aktualizēts, un par to būs jālemj pašvaldības domei. Līdz ar to atbildēt uz jautājumu, kāda būs vienotā kārtība, pašlaik nav iespējams.»
«Esmu vientuļa pensionāre, dzīvoju viena. Vai man ir tiesības saņemt palīdzību no pašvaldības? Pensija ir 360 eiro, vajadzētu malku, citu neko nevajag. Sociālais dienests atsaka, palīdzot tikai maznodrošinātajiem. Vai varētu lūgt palīdzību pašvaldībai? 89 gadi, kustību traucējumi, pārvietojos tikai pa istabu.»
– Atbildi sagatavoja Zane Kuka, Bauskas novada sociālā dienesta vadītājas vietniece: «Jebkuram Bauskas novada iedzīvotājam ir tiesības saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, vēršoties sociālajā dienestā. Pēc iesnieguma saņemšanas sadarbībā ar iesniedzēju pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju, pēc kuras tiek noteikta atbilstība atbalsta saņemšanai. 2021. gada 25. februāra Bauskas novada domes saistošo noteikumu Nr. 6 «Par Bauskas novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem»
9. punktā ir minēts, ka «maznodrošinātas mājsaimniecības vai atsevišķas personas mājsaimniecības statusu izvērtē un nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pie ienākuma līmeņa: mājsaimniecībās, kurās ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 327 eiro un 229 eiro pārējām personām». Mājokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei tiek aprēķināts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem – kā starpība starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņa summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.»
Z. Kuka apliecina, ka cita veida atbalsts Bauskas novada pašvaldībā cietā kurināmā iegādei nav pieejams.
Tādējādi iznāk, ka normatīvie dokumenti neparedz atbalstu sniegt konkrētajai vientuļajai pensionārei, jo viņas ienākumi – 360 eiro – pārsniedz noteiktos 327 eiro.
«Vai atrakciju, kas uzslietas pie pasta ēkas Bauskā, izvietošana ir saskaņota ar pašvaldību un ar visiem dienestiem? Pašlaik izskatās ļoti nedroši. Kas notiks, ja tās izskries no sliedēm? Vai ir noteiktas normas, kas būtu jāievēro?»
– Ieva Šomina, Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, skaidro, ka atļauja ir izsniegta, jo pēc iekārtu uzstādīšanas veikta iekārtas ārpuskārtas tehniskā pārbaude un pārbaudes protokoli ir iesniegti pašvaldībā. Pārbaudi veikusi un protokolus ar atzinumu «Atbilst lietošanas prasībām» parakstījusi SIA «Tehnisko ekspertu centrs».
Saistībā ar Eiropas dzelzceļa gadu reģionālā laikraksta «Bauskas Dzīve» lasītājiem ir jautājums – kāpēc nav tiešās vilcienu satiksmes maršrutos Rīga–Viļņa un Rīga–Tallina?
– Skaidro Ieva Bethere, valsts akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» Korporatīvās komunikācijas daļas pārstāve: «Jāuzsver, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi uz Igauniju un Lietuvu notiek – eksporta un sauszemes tranzīta satiksmē, kur saņēmējvalsts ir Igaunija un Lietuva, no kopējā šo satiksmju kravu pārvadājumu groza veido aptuveni 15% uz Igauniju, savukārt uz Lietuvu – aptuveni 6%. Runājot par pārrobežu pasažieru satiksmi, jāteic, ka pasažieru pārvadājumi ir atkarīgi gan no pieprasījuma pēc šādas pasažieru satiksmes visās trijās Baltijas valstīs un ar to saistītās pasažieru pārvadātāju gatavības veikt šādus pārvadājumus, gan visu valstu valdību vienošanās un citiem faktoriem. Arī pašlaik ir iespējams doties ar vilcienu no vienas Baltijas valsts uz citu, tomēr pašlaik netiek nodrošināti tiešie braucieni. Lai gan pašlaik nav zināms, vai tiešie pasažieru reisi starp Baltijas valstīm būs pieejami jau tuvākajos gados, bet regulāra dzelzceļa pasažieru satiksme starp Viļņu, Rīgu un Tallinu tiks sākta pēc «Rail Baltica» projekta noslēgšanās.»
