Iecavnieks I. Šmits publikācijā «Vai visa Iecavas upe tiks cienīta, tīrīta un mīlēta?» («Bauskas Dzīvē» 12. oktobrī,
9. lpp.) bija izvirzījis vairākus jautājumus un ieteikumus Iecavas upes iztīrīšanai un krastu sakārtošanai, jo vietām tā pārvērtusies džungļos, laivotājiem grūti izbraucama un nav droša.
«Bauskas Dzīve» jautājumus nosūtīja gan Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Zemgales reģiona meliorācijas nodaļai, gan Bauskas novada pašvaldībai un pašvaldības iestādes «Iecavas novada pašvaldības administrācija» vadītājam. Saņemtās atbildes un skaidrojumus publicējam.
Jaunus upes posmus Bauskas novada teritorijā nav plānots atjaunot
Agris Bodnieks, Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājas vietnieks, atsūtījis šādu skaidrojumu:
Kurš Iecavas upes posms tieši Iecavas novada teritorijā ir iztīrīts? Vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta darbi jau paveikti un projekts realizēts? Cik izmaksāja šī upes posma tīrīšana?
– ERAF projektā 5.1.2.0/18/I/004 «Valsts nozīmes ūdensnotekas Iecava atjaunošana Ozolnieku novadā un Iecavas novadā» Iecavas upe Bauskas novada teritorijā pārtīrīta no pik.273/00 līdz pik. 396/50 – 12,35 km garā posmā. Kopējais atjaunojamā posma garums ir 19,86 km. («Bauskas Dzīves» skaidrojums ‘pik.’ – pikets, kas ir ūdensnotekas garums no iztekas līdz norādītajam punktam)
Galvenie būvdarbi objektā ir paveikti, un to plānots nodot ekspluatācijā 2021. gada novembrī.
Projekta kopējais finansējums ir 1 138 211,12 eiro, tai skaitā ERAF līdzekļi 967 479,45 eiro, Latvijas valsts budžeta finansējums 170 731,67 eiro.
Avots: https://www.zmni.lv/eiropas-projekts/iecavas-udensnotekas-atjaunosana/
Vai plānots tīrīt arī citus Iecavas upes posmus, piemēram, posmā no Godaiņiem līdz Iecavas parka Ģedulītes tiltam?
– 2020. gadā ir sākta Iecavas lejteces atjaunošana ERAF projektā «Valsts nozīmes ūdensnotekas Iecava atjaunošana Jelgavas pilsētā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā». Projekta īstenošana noris Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada teritorijā.
Avots: https://www.zmni.lv/eiropas-projekts/iecavas-udensnotekas-atjaunosana-2/
Posmā no Godaiņiem līdz Iecavas parka Ģedulītes tiltam (no pik. 434/55 līdz pik. 510/00) būvniecības darbi nav plānoti.
Nākamā gada budžetā paredzēs līdzekļus
Ieteikumi pašvaldības iestādei «Iecavas novada pašvaldības administrācija» un zemes īpašniekiem: «Ir jādara viss, lai sakārtotu teritoriju pie upēm, jānovērš visi šķēršļi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ūdensobjektu un brīvu pārvietošanos gar to. Ir jāsaved kārtībā, vismaz regulāri jāatbrīvo no bebru aizsprostiem, mazās upītes, pietekas, no kuru baseina veidojas Iecavas tecējums. Lūgums pašvaldībai un atbildīgajām iestādēm kontrolēt arī elektrodrošību, jo saimniecību un saimnieku elektrisko ūdens sūkņu pieslēgumi Iecavas upes krastā izskatās pavirši un nedroši. Pašvaldībai būtu steidzīgi jānovērš risks – Iecavas labā krasta koku stāvoklis pirms Brīvības tiltiņa parkā, kur taciņa ved gar bīstami izskalotiem augošiem kokiem, kuri var lielākā vējā lūzt un radīt nenostiprinātā krasta nogruvumu.»
Kāds ir iestādes «Iecavas novada pašvaldības administrācija» redzējums, vai un kā varētu īstenot ierosinātos darbus, administrācijas vadītājs Mārtiņš Veinbergs atbildēja, ka šī gada budžetā nebija plānoti līdzekļi šādām aktivitātēm. Nākamā gada budžetā tiks plānoti līdzekļi, kā arī meklēs iespējas piesaistīt ārējo finansējumu. Par to, kādus konkrēti darbus varētu nākamajā gadā veikt, pašlaik vēl nevar pateikt.
Par izskalotajiem kokiem, to saknēm. Dārzkopības speciāliste atbildēja, ka visus izskalotos kokus nezāģē, jo tas nav paredzams – kurš ir, kurš nav bīstams. Nesen, piemēram, parkā nolūza divi lieli koki. Dārzkopības speciāliste atgādināja, ka stiprā vējā nav ieteicams atrasties parka teritorijā un citur, kur ir lieli koki.
Labi rezultāti var tikt sasniegti ar trīsreizēju pļaušanu vienā veģetācijas sezonā
2020. gadā Bauskas novada pašvaldība, izmantojot arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu, iegādājās amfībiju regulārai upju izpļaušanai. Kad šajā vasarā un rudenī tika upju aizaugums izpļauts, kurās upēs un kurās zonās?
Vai pagājušajā gadā tūkstošos vērtais projekts to pašu Mūsu pie peldvietas «sakārtoja», uzlaboja iedzīvotāju piekļuvi upei un peldēšanas iespējas? Kāda jēga bija šādai upes tīrīšanai?
Atbilde no projekta vadītājas Bauskas novada pašvaldībā Ilzes Mundas:
– Upi saskaņā ar Valsts vides tehniskajiem noteikumiem drīkst pļaut tikai no 20. jūnija līdz 30. septembrim. Pilsētā Mūsas upe 2021. gada vasarā tika izpļauta divas reizes šādos posmos: starp abiem tiltiem Bauskā un līdz Liel-upes satecei; laivu ceļš pa Mūsu līdz Mūsas trasei; Mēmele – pie gājēju tiltiņa (pie nosacītās peldvietas). Piesaistot citus finanšu avotus, 2021. gadā tika izpļauta un iztīrīta 1 km garumā Lielupe pie Cepļa Mežotnes pagastā, kā arī Mēmele no Mēmeles tilta līdz Lielupes satecei 2,3 km garumā.
Upes tiek pļautas ne tikai iedzīvotāju labklājībai, bet arī, lai uzlabotu upju ekosistēmas. Lauksaimniecības ietekmē ilgstošas palielinātas augu barības vielu noteces dēļ upēs ir akumulējušies lieli biogēno elementu (N, P savienojumi) krājumi, kas veicina pastiprinātu ūdensaugu attīstību. Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi ir tādi, ka neveidojas vairs ievērojami ledus krāvumi un pali, kas agrāk veicināja upes gultnes tīrīšanos. Līdz ar to pārmērīga aizauguma dēļ ir kavēta ūdens notece, samazinās vimbām un nēģiem piemērotas nārsta un mazuļu dzīvesvietas, izzūd straujtecēm raksturīgās divvāku gliemenes Unio spp., izzūd citas reofīlo bezmugurkaulnieku sugas, samazinās iegremdēto un peldlapu augu sugas, sarūk no ūdensaugiem brīvas piekrastes, piekrastēs ir vienlaidus virsūdens augu josla. Aizaugums veicina sedimentu uzkrāšanos, gultnes paplašināšanos.
Ņemot vērā lielo upes aizaugumu, labi apsaimniekošanas rezultāti var tikt sasniegti tikai ar trīsreizēju pļaušanu vienā veģetācijas sezonā. Atbilstoši pašvaldības budžetam tagad un turpmākos gadus tiek paplašinātas upes aizauguma pļaušanas platības un iespēju robežās pašvaldība cenšas veikt arī otrreizēju pļaušanu problemātiskajās vietās.
Informācijai: Bijušajā Bauskas novada pašvaldības teritorijā zeme zem ūdeņiem aizņem 1940 ha. Jaunajā novadā tā sasniedz jau 5500 ha. Pēc iepriekšējās pieredzes 10 ha pirmreizēji var nopļaut un izcelt zaļo masu no ūdens aptuveni viena mēneša laikā. Tā kā Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos Mūsas, Mēmeles un Lielupes tīrīšana ir atļauta tikai trīs mēnešus gadā (no 20. jūnija līdz 30. septembrim), tad šie darbi tiek plānoti primāri tikai problemātiskajās un iedzīvotāju iecienītākajās vietās.
Pašvaldība uzklausa iedzīvotāju iniciatīvas un pēc viņu ierosinājuma, plānojot nākamo budžetu, var paredzēt jaunus upju tīrīšanas posmus. Pašvaldība mēģina šo aktivitāšu īstenošanai piesaistīt arī citus finanšu avotus.
