Par dienestu Zemessardzē valda vairāki viedokļi, sākot ar to,
ka tā ir tikai izklaide un brīvā laika pavadīšana mežā, beidzot ar to, ka
dienests ir pārāk smags un prasa lielisku fizisko sagatavotību, gluži kā
armijā. Patiesība ir kaut kur pa vidu.
Kampaņā «Esi drošs, esi zemessargs» Aizsardzības
ministrija vēlas iepazīstināt ar Zemessardzi, tās funkcijām, aicina graut mītus
un stereotipus par dienestu, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko
attiecību departamenta Preses nodaļa.
Kā var kļūt par zemessargu, skaidro Preses nodaļa. Tad, kad
ir veikta veselības pārbaude, iesniegta nepieciešamā dokumentācija un bataljons
saņēmis pieprasīto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par
to, ka persona nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, persona
kļūst par zemessarga kandidātu. Laikā, kad norit apmācība un zvērests vēl nav
dots, apmācība norit bataljonā, tiek apgūta ierindas mācība, kā arī teorētiskās
zināšanas par likumu, reglamentu un normatīvajiem aktiem. Šīs apmācības norit
nedēļas nogalēs atbilstoši Zemessardzes bataljona sastādītajam plānam un
apmācību grafikam, tāpēc to ilgums var būt dažāds.
Zvēresta došanas ceremonija parasti tiek organizēta svinīgos
apstākļos, pieskaņojoties Latvijai, Zemessardzei vai bataljonam nozīmīgiem
datumiem. Līdz ar zemessarga zvēresta došanu un līguma parakstīšanu, zemessarga
kandidāts kļūst par zemessargu.
Pēc
zvēresta došanas zemessarga pirmais uzdevums ir apgūt pamatapmācību, ko var
izdarīt divos veidos: 1) centralizētās trīs nedēļu garās nometnēs (parasti tiek
organizētas vasarā); 2) ilgākā laika posmā pa nedēļas nogalēm atbilstoši katra
bataljona apmācību plānam. Pamatapmācības mērķis ir apmācīt zemessargu, lai
viņš iegūtu dienestam nepieciešamās pamatzināšanas, prasmes un iemaņas. Šīs
apmācības laikā tiek apgūta ieroču mācība, pirmā medicīniskā palīdzība,
militārie sakari, topogrāfija, tiek pilnveidota ierindas mācība, reglamenti,
lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanas pamatiemaņas.
Kad izdarīts pirmais lielais solis – pabeigta pamatapmācība,
zemessargs var apgūt sev interesējošu specialitāti, piemēram, sakarnieks,
snaiperis, izlūks, prettanku ieroča operators, militārais mediķis, pavārs,
ložmetējnieks, militārā transporta autovadītājs, militārais inženieris,
radiostaciju operators, kibersagrs, civilmilitārās sadarbības
speciālists u. c. Cik dažādas ir specialitātes, tik arī atšķirīgs ir
laiks, cik ātri to var apgūt. Jebkuras specialitātes apgūšanai organizē gan
teorētiskās, gan praktiskās mācības. Atsevišķām specialitātēm var tikt
piemērota atvieglota pamatapmācības programma, piemēram, kibersargiem un
orķestra mūziķiem, skaidro Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību
departamenta Preses nodaļā.
Pēc pamatapmācības apgūšanas un vismaz viena gada dienesta
Zemessardzē zemessargam ir iespēja sākt mācības Zemessardzes Mācību centrā
jaunākā instruktora kursā. Kursa laikā tiek saņemtas zināšanas un prasmes, lai
izglītojamais patstāvīgi spētu apmācīt un komandēt nodaļas līmeņa (aptuveni
astoņi zemessargi, karavīri) apakšvienību, kā arī šī kursa sekmīga beigšana dod
iespēju saņemt nākamo dienesta pakāpi – kaprālis. «Bauskas Dzīve» informēja par
zvēresta došanu pie Brīvības pieminekļa Bauskā, pasākuma laikā Bauskas 53.
kājnieku bataljona vecākais zemessargs Emīls Kuļikauskis tika pie kaprāļa
dienesta pakāpes. Viņš ir pabeidzis arī jaunākā instruktora kursus.
Zemessargiem ir arī iespēja piedalīties lielākā mēroga
Nacionālo bruņoto spēku un starptautiskās mācībās gan Latvijā, gan citās NATO
valstīs. Zemessargiem tiek sniegta arī iespēja apgūt atsevišķas prasmes,
piemēram, izdzīvošana ziemā, taktiskā šaušana, kauja apdzīvotā vietā u. c.
Zemessardzē pašlaik darbojas ap 8100 cilvēku. Dienestam savu
brīvo laiku velta dažādu profesiju pārstāvji. Pašlaik Zemessardzē ir aptuveni
20% sieviešu. Zemessargs par dienestu Zemessardzē saņem kompensācijas,
piemēram, par katru dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības dienu
kompensāciju, sākot no 32,72 eiro dienā un uzturdevu (nodrošinātu ēdināšanu)
vai tās kompensāciju 9,96 eiro dienā. Zemessargiem reizi piecos gados arī tiek
nodrošināta valsts apmaksāta medicīniskā komisija.
Zemessardzes galvenais uzdevums ir pildīt valsts
aizsardzības uzdevumus, sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un
apmācīt Zemessardzes personālsastāvu. Zemessardzes vienības piedalās
starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos likumos un
starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Ik gadu nesprāgušās munīcijas
neitralizēšanas speciālisti neitralizē vairākus tūkstošus sprādzienbīstamu
priekšmetu visā Latvijā. Zemessargi sniedz atbalstu avārijās, ugunsdzēsības un
glābšanas darbos, pazudušo personu meklēšanā, kā arī nepieciešamības gadījumā
palīdz sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā sadarbībā ar valsts un
pašvaldības institūcijām. Zemessardze sniedz atbalstu arī informācijas
tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām, piemēram, «Cert.lv».
Aktīvi piedalās Jaunsardzes centra īstenotās valsts aizsardzības mācības un
jaunsargu interešu izglītības programmas realizēšanā.
Lai arī Zemessardze kā formējums ir ar
savu vēsturi un tradīcijām, vēl aizvien sabiedrībā valda priekšstati par
dienestu, kas nebūt neatbilst patiesībai. Tāpēc Aizsardzības ministrija kampaņā
«Esi drošs, esi zemessargs» aicina iepazīties ar informāciju par Zemessardzi,
kā arī sazināties, izmantojot kampaņas vietnē norādīto kontaktinformāciju, lai
uzdotu savus jautājumus par iespējām iesaistīties Zemessardzē. Papildu
informācija par Zemessardzi pieejama www.zs.mil.lv, kā arī kampaņas laikā īpaši izveidotā vietnē www.esizemessargs.lv.
