VARAM: Atkritumu dedzināšana ir pats pēdējais atkritumu tālāk izmantošanas veids

Atkritumu dedzināšana ir pats pēdējais atkritumu tālāk izmantošanas veids, ceturtdien ikgadējā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem” sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš.

Komentējot iniciatīvu sadedzināt atkritumus energoresursu ieguvei, Ķēniņš sacīja, ka, raugoties no vides apsvērumiem, šis nav labākais veids atkritumu apsaimniekošanai, jo tie izdala putekļus un ķīmiskās vielas, kas nonāk dabā.

“No vides pozīcijām raugoties, atkritumu dedzināšana būtu pats pēdējais tālāk izmantošanas veids. Šāda pieeja ir visā Eiropā, un šādam atkritumu apsaimniekošanas veidam nav paredzēts arī finansējums,” uzsvēra Ķēniņš.

Viņš akcentēja, ka uz atkritumu apsaimniekošanu enerģijas ieguvei nevar skatīties tikai no ekonomiskās perspektīvas, bet jāņem vērā arī ietekme uz vidi.

Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns pauda, ka no ekonomiskā viedokļa dedzināt tos atkritumus, kas netiek pārstrādāti, būtu izdevīgi, taču jādomā par attiecīgām vietām, kur šādu iniciatīvu īstenot. Vienlaikus priekšroka jādod tādiem enerģijas iegūšanas veidiem, kas rada mazāk emisiju, un atkritumu atlikumu dedzināšana jāveic tādās teritorijās, kurās tā neizslēdz jau esošās infrastruktūras darbību.

“Svarīgi, lai papildus jaudas, kas ienāk enerģijas tirgū, nedegradē jau esošo tirgu,” norādīja Šaicāns, piebilstot, ka šis ir teritoriāls jautājums par vietām, kurās pašreizējā enerģijas ražošanas infrastruktūra nespēj nodrošināt nepieciešamo enerģijas apjomu.

SIA “Schwenk Latvija”, kurā cementa rūpnīcas vajadzībām jau patlaban notiek atkritumu dedzināšana, valdes locekle Evita Goša skaidroja, ka kompānijā izmantotās tehnoloģijas un iecere par koģenerācijas stacijām ir divas krasi atšķirīgas tehnoloģijas.

Viņa norādīja, ka cementa ražošanā tiek izmantos ļoti skrupulozi atlasīts materiāls, kam ir savi tehniskie parametri gan ķīmiskajā sastāvā, gan izmērā, gan kvalitātē. Vienlaikus kompānijā materiāls tiek dedzināts ļoti augstā temperatūrā, kā arī tas ir slēgts process, pēc kura pāri nepaliek pelni, kas tiek izmantoti cementa ražošanā.

Cita starpā Goša sacīja, ka cementa ražošana jau vēsturiski bijusi piesārņojoša nozare, taču kopš jaunās rūpnīcas atvēršanas Brocēnos, kurā izmanto alternatīvo enerģiju, kompānijas emisijas samazinātas par 40%. Patlaban “Schwenk Latvija” rūpnīcā iegūtā enerģija no dedzinātajiem atkritumiem pilnībā aizvieto fosilo kurināmo.

Goša arī uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem koģenerācijas staciju problēmjautājumiem ir pēc dedzināšanas pāri palikušie pelni, kuru ķīmiskā sastāva dēļ tos, visticamāk, nevarēs izmantot otrreizējai pārstrādei, piemēram, lauksaimniecībā vai cementa ražošanā.

Pēc “Schwenk Latvija” veiktajiem aprēķiniem, ja Latvijā Stopiņu koģenerācijas stacijā plānots sadedzināt 150 000 tonnas no atkritumiem ražota kurināmā, tad pāri paliks aptuveni līdz 25 000 tonnām pelnu gadā, par kuru tālāko izmantošanu un apsaimniekošanu skaidrības neesot.

Tāpat Goša sacīja, ka nav skaidrības, vai tiešām visi dedzinātie atkritumi Latvijas koģenerācijas stacijās būs vietējas izcelsmes. Viņa skaidroja, ka patlaban Brocēnu ražotnē tiek sadedzināti līdz 200 000 tonnām atkritumu gadā, no kuriem tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa ir Latvijas atkritumu.

“Jautājums, kur dabūt šo materiālu, vai tiešām tas būs Latvijā ražots materiāls,” vaicāja Goša, atzīmējot, ka “Schwenk Latvija” neredz, ka kaut vai Stopiņiem paredzētās 150 000 tonnas kurināmo atkritumu gadā Latvija var nodrošināt.

Jau ziņots, ka ceturtdien notika ikgadējā konference “Latvija – valsts bez atkritumiem”, kurā tika diskutēts par to, kā Latvijai virzīties uz zaļāku ekonomiku, ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību un saudzīgāku resursu izmantošanu, tostarp Latvijas energoneatkarības veicināšanai.