5G tīkli jau ir izvērsti ļoti daudzās valstīs, bet progress pielietošanā ir diezgan lēns

No 29. līdz 30.novembrim Latvijā jau piekto reizi notiks tehnoloģiju forums “5G Techritory”, kurā gan klātienē, gan attālināti pulcēsies dažādu jomu profesionāļi, lai runātu par 5G sakaru tehnoloģiju pielietojumu. Foruma “5G Techritory” programmas direktors Neils Kalniņš intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka pašlaik 5G tīkli jau ir izvērsti ļoti daudzās valstīs, bet to pielietošanā progress ir diezgan lēns. Foruma laikā iecerēts noslēgt vairākus memorandus par to, kā Latvija varētu izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai veicinātu sadarbību starp zinātniekiem, uzņēmējiem un valsts struktūrām.

Kam šā gada “5G Techritory” forumā tiks pievērsta lielākā uzmanība?

Jāsāk ar to, ka mums ir mazā jubileja, jo forums “5G Techritory” notiek jau piekto reizi. Protams, ka mēs jau no paša sākuma esam runājuši par 5G tehnoloģijām. Turklāt ar uzsvaru nevis uz pašu telekomunikāciju protokolu, kas patiesībā ir 5G, bet gan uz to, kas biznesā, sabiedrībā, valstī kopumā mainīsies un kā 5G būtu jāpielieto.

Pašlaik 5G tīkli jau ir izvērsti ļoti daudzās valstīs, bet ar to pielietojumu ir, kā ir. Jāatzīst, ka progress šajā jomā notiek diezgan lēni. Tādēļ foruma tēma šajā gadā ir “Nākotnes dzīve”. Skaidrs, ka 5G primāri nav saziņa starp diviem cilvēkiem, bet tas ir mašīnsaziņas rīks vai tīkls, kurā būtu jāsazinās sensoriem ar serveriem un dažādām citādām ierīcēm. Tādēļ šogad galvenais uzsvars tiek likts uz 5G praktisko pielietojumu – piemēram, kā samazināt CO2 izmešus pilsētās, izmantojot dažādus 5G risinājumus. Tāpat mēs runāsim, kādām būtu jābūt nākotnes ostām, lai tās nākotnē spētu apkalpot bezpilota kuģus un citus peldlīdzekļus. Tam visam ir tieša saistība ar aprites ātrumu loģistikas ķēdēs. Tāpat visām tēmām pašlaik iet cauri vārds “drošība”, jo arī notikumi Ukrainā ir atstājuši savas pēdas forumā. Tādēļ liela uzmanība tiks pievērsta gan sakaru drošībai, gan citiem drošības aspektiem. Pirmo reizi foruma vēsturē mēs pievērsīsimies militārajām tēmām un tam, kā ar 5G tehnoloģijām padarīt kareivja atrašanos kaujas laukā drošāku. Tostarp tas tiks sasaistīts ar mūsu pagājušajā gada tēmu par metaversu vai papildināto realitāti.

Tāpat, protams, mums ir jaunumi, un “5G Techritory” forums kļūst plašāks. Valsts caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru mums ir uzticējusi jaunas tēmas. Foruma laikā tiks apspriests un Latvijas partneru starpā parakstīts sadarbības memorands par ūdeņraža ekonomiku Latvijā. Tas, protams, ir ciešā sazobē gan ar enerģētikas krīzi, kas valda šodien, gan ar nākotnes perspektīvām, kuras Latvija šobrīd saredz. Vējš un saule ir zaļā enerģija, bet vējš pūš tad, kad pūš, un saule spīd tad, kad spīd. Tādēļ šīs enerģijas ģenerēšanas jaudas ir labas tad, kad notiek enerģijas patēriņš. Taču tad, ja saule spīd jaukā svētdienā, kad neviena nav mājās, rodas jautājums, kur šo enerģiju likt? Līdz ar to ūdeņraža ražošana, transportēšana un glabāšana kļūst par ļoti aktuālu tēmu.

Tikpat apjomīga tēma ir Latvijas ambīcijas nākotnē iekļauties mikroshēmu ražošanas ķēdē. Nav noslēpums, ka nu jau pāris gadus pasaules ekonomika cieš tieši no mikroshēmu nepietiekamības. Tādēļ pietiekamā daudzumā nevar saražot automašīnas, sadzīves elektroniku un daudzas citas lietas. Latvija šajos procesos sāk definēt savu lomu. Turklāt lauks ir ļoti plašs, jo tas sākas no augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības, beidzas ar ražošanu. Mums ir jāsaprot, ko Latvija šeit var izdarīt. Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte jau sākotnējā līmenī darbojas šajā virzienā, bet, protams, šīs aktivitātes ir jākonsolidē un jāmērķē uz nākamo līmeni. Lielā ambīcija ir, ka pēc 15 gadiem Latvijā ir arī sava mikroshēmu rūpnīca. To ir ļoti svarīgi sasniegt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē vajadzība pēc visdažādākā veida mikroshēmām tikai augs. Tādēļ, ja Latvija un Eiropa negrib būt pilnīgi atkarīga no tāltālām zemēm, tad mikroshēmu ražošanas ķēde ir jāattīsta šeit pat Eiropā un Latvijai ir jābūt daļai no tās, jo tas ir veids, kā gan Latvijas zinātnieki, gan inženiertehniskie speciālisti spēs darīt augstas pievienotas vērtības darbu. Par to arī tiks parakstīts memorands.

Trešais lielais jaunais temats ir saistīts ar mūsu pagājušajā gadā iesākto iniciatīvu par metaversu “MetaCity”. Trešais memorands būs saistīts ar “MetaCity” iniciatīvas tālāko attīstību, lai Latvija un Rīga izveidotu tādu kā izmēģinājumu “smilšu kasti”. Mēs redzam iesaistāmies uzņēmumus, kas nodrošinās infrastruktūru un iekārtas, jābūt integrētām augstskolām un zinātniski pētnieciskajiem institūtiem, kuri rada šīs jaunās idejas un prototipus, kas šajā metaversā varētu notikt. Bet klāt ir jābūt arī valdībai, jo bez adekvāta atbalsta no likumdevēja puses nekas nenotiks. Eiropas problēma ir tāda, ka mēs ļoti daudz ko labu mākam izdomāt, bet mēs vāji mākam ar šīm jaunajām lietām sākt pelnīt naudu un iet tirgū. Šīs jaunās tehnoloģijas bieži vien ir saistītas ar nepieciešamību pēc jauniem likumdošanas aktiem vai esošo likumdošanas aktu pilnveides. Tas, protams, prasa ļoti lielu kompetenci arī likumdevēju pusē.

Turklāt mēs jau varam kritizēt Latvijas valdību un Saeimu par to, ka viņi ar digitalizāciju ir uz “jūs”, bet šī

problēma ir visā Eiropā. Tā atrautība starp zinātniski pētniecisko bloku, komerciālo bloku un valsts struktūru izpratni par digitalizāciju… Tas grāvis pa vidu ir milzīgs. Brīžiem tas pat nav grāvis, tā ir vesela aiza.

Neraugoties uz to visu, mēs tagad veidosim Latvijā izmēģinājumu “smilšu kasti”, un Latvijas Nacionālā bibliotēka, cerams, būs vieta, kur to visu varēs apskatīt, iepazīt, iespējams, pataustīt ar roku. Ir sagatavoti sākotnējie priekšlikumi, kuri foruma laikā tiks izdiskutēti un beigās tiks parakstīts memorands.

Pirmais solis ir vienoties Latvijas partneru starpā visos trīs virzienos, lai pēc tam nākamā gada forumā jau mēs varētu strādāt arī ar saviem starptautiskajiem partneriem, no kuriem jau ir ļoti liela interese par šīm aktivitātēm.

“MetaCity” projektā no valsts puses ir iesaistīti valsts AS “Elektroniskie sakari”, bet vai arī memorandu parakstīšanā par ūdeņraža ekonomiku un mikroshēmu ražošanu iesaistīsies valsts struktūras, vai arī pagaidām tā ir tīra komercsektora iniciatīva?

Mūsu foruma gars ir runāt par ekosistēmu veidošanu, un, ja mēs runājam par ekosistēmu, tad, lai ko mēs darītu, ir jābūt kopā trīs grupām – zinātniekiem un pētniekiem, valsts pārstāvjiem un uzņēmējiem. Ja tas netiek darīts sadarbībā un kopā, tad es atļaušos teikt, ka tas vienkārši nav ilgtspējīgi. Tas arī ir mūsu foruma sākotnējais uzstādījums, ka mēs veicinām kvalitatīvu sadarbību starp šīm trīs grupām un ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Baltijas jūras reģionā. Šis ir tehnoloģiski ļoti attīstīts Eiropas reģions, bet

šī savstarpējā sadarbība joprojām prasa būtiskus uzlabojumus.

Izskatās, ka jaunās valdības veidošanas procesā vismaz ir sadzirdēts tas, par ko daudz ir runāts iepriekšējos gados, proti, ka digitalizācijas procesam no valsts puses nav īstas virsvadības, katra iestāde dara kaut ko no sava stūrīša, un dažkārt beigās tas viss neiet kopā. Redzot, kā top jaunā valdība, parādās cerības, ka tas grāvis starp zinātni un komercsektoru no vienas puses un valsts pārvaldi no otras puses sāks mazināties?

“5G Techritory” darbības laikā šī būs jau trešā valdība. Lai vai kā mēs mīlam visus kritizēt, man jāsaka, ka ar katru valdību ir mazliet, mazliet labāk. Tas nekādā ziņā neļauj teikt, ka ir labi, bet ir labāk. Tas dod pārliecību, ka šī jaunā valdība un trīs partiju koalīcija tiešām ar izpratni par mūsu bērnu nākotni rīkosies jautājumos, kas saistīti ar zinātni un izglītību, tehnoloģiju un inovāciju attīstību un, protams, ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu kopumā.

Digitalizācija ir kā smiltis. Tā ir visur. Šobrīd nav tādas tēmas, vai tā būtu medicīna, ceļu būve, skola, veikals vai jebkas cits, kurā nav aktuāli digitalizācijas jautājumi. Tas skar datus, datu pārraidi, datu pārvaldību, dažādas lietotnes, mākslīgo intelektu. Šīs lietas mūsdienās ir svarīgas gan mazā puķu veikaliņā, gan lielā augstskolā. Visur ir digitalizācijas aspekti. Latvijai ir svarīgi definēt kopīgus mērķus, pie kuru sasniegšanas, kā jūs teicāt, katrs no sava stūrīša tad var strādāt. Tas, kā pietrūkst, un tas, kas, manuprāt, ir jaunās valdības nopietns uzdevums, ir konsolidēt resursus un panākt to mērķtiecīgu pielietojumu. Latvijas ekonomiskā atpalicība no kaimiņvalstīm ir skaidrākais indikators tam, ka mēs nemākam rīkoties mērķtiecīgi un konsolidēti. Jāsaprot, ka bez resursu konsolidācijas un mērķtiecīgas rīcības mēs nepanāksim neko.

Man ir jāatzīst, ka daudzi ir ļoti priecīgi, ka Latvijā notiek tāds Eiropas līmeņa forums kā “5G Techritory” un par tām iniciatīvām, kas te dzimst. Bet tad, kad ir jāsāk tās īstenot, tad starptautiskie partneri, protams, skatās, kāds ir Latvijas izpratnes veids par prioritātēm. Un ja šīs izpratnes veids nav nekādā veidā saistīts ar finansiāliem resursiem, ko valsts ir gatava šajā virzienā ieguldīt, savā zinātnē, savos uzņēmumos, tad tas rada milzīgu apjukumu starptautiskajos partneros. Te nav runa par to, ka kāds vēlas, lai mēs ieguldām “Google” vai kaut kur citur. Šeit ir runa, piemēram, par to, ka mēs dodam augstskolām līdzfinansējumu, lai augstskolas kvalitatīvi varētu piedalīties konkursos par finansējuma piesaisti no Eiropas fondiem. Nav šādu resursu! Un tad mēs ar savu rīcību demonstrējam pilnīgu nekonsekvenci. To es ļoti sagaidu no jaunās valdības – ja mēs sakām prioritāte, tad tam ir arī finansējums. Un ja nav finansējuma, tad labāk paklusējam!

Man ir jāsaka, ka mēs pagājušajā periodā piedzīvojām diezgan grūtas sarunas, kad mēs forumā iniciējām projektu par Baltijas jūras digitālā dvīņa izveidi. Mēs piesaistījām augstskolas, kuram būtu interese šajā projektā līdzdarboties, bet tad, kad šai reālajai darbībai būtu jāseko, tad izrādās, ka Latvijā nevienam nav naudas, lai to darītu. Tādēļ mans sirsnīgs vēlējums valdībai ir būt konsekventiem un saprast digitalizācijas un IKT jomas nozīmīgumu, saprast, ka Latvija ir izcilība šajā virzienā un to parāda ekonomikas dati, tostarp šīs jomas eksporta apjoms.

Kas ir noticis ar Baltijas jūras digitālā dvīņa projektu?

Stāv plauktā, un par to ļoti sāp sirds. Turklāt iemesls, kādēļ šis projekts bija vajadzīgs, bija tieši tādēļ, lai valdība varētu pieņemt kvalitatīvus, datos balstītus lēmumus. Ko tieši šajā projektā var darīt LMT, “MikroTik” vai Vides pētījumu institūts, ja nav izpratnes, ka šis projekts ir primāri vajadzīgs valdībai un valdībai ir jānāk ar šo pasūtījumu? Turklāt šādu dvīņu vēl nekur citur pasaulē nav, kas nozīmē, ka tā ir arī unikāla iespēja mūsu zinātniekiem veidot prototipus, kas tālāk ilgtermiņā būtu vajadzīgi gan visām Baltijas jūras valstīm, gan citām pie ūdeņiem esošām valstīm, jo šo projektu pēc tam, protams, var mērogot arī citos reģionos.

Jūs nebaida, ka šāds pats liktenis var piemeklēt arī tās lietas, par kurām šogad forumā iecerēts slēgt sadarbības memorandus?

Baida. Tomēr tieši tādēļ mēs iniciējam, ka pirmais memorands ir jāslēdz Latvijas partneriem, lai, pirmkārt, apliecinātu, ka Latvijas partneri – gan zinātniskie, gan privātie, gan valsts – spēj būt vienoti kādam mērķim un pēc tam rīkoties. Mēs ar šiem memorandiem un plāniem dosimies pie valdības, lai risinātu ļoti praktiskus jautājumus. Tad arī būs jārod atbilde uz jautājumu, vai ūdeņraža ekonomika Latvijai ir svarīga vai nav. Ja visā Eiropā tā ir svarīga un arī mūsu kaimiņi igauņi jau ir krietni tālāk šajā attīstības procesā nekā Latvija šobrīd…

Es arī nesaku, ka mums ir jāiet visos virzienos, par kuriem iecerēts slēgt sadarbības memorandus. Var nedarīt vienu, otru vai trešo. Paliek jautājums – ko darīt? Turklāt es uzsvēršu, ka arī Latvijas universitātēm ir fundamentāli jātransformējas, lai kļūtu par atbalstu Latvijas uzņēmējdarbībai. Taču transformācija var notikt tikai tad, ja tam tiek doti resursi. Tostarp uzņēmējiem ir resursi, par kuriem augstskolas var viņiem piegādāt risinājumus. Nākamais, kas ir ļoti svarīgi, – ja, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte nevar, tad tā noteikti zina, kurš universitāšu tīklā to var, un te mēs atgriežamies pie kopējās Eiropas politikas. Ne velti Eiropa atbalsta kopsadarbības programmas.

Jūs minējāt, ka 5G tīkli tiek izvērsti, bet ar to pielietojamību atliek cerēt uz ko labāku. Kur pašlaik ir lielākās problēmas Latvijā un arī citur Eiropā – tas ir finansējuma trūkums, ko ieguldīt šajās gudrajās iekārtās, tas ir zināšanu trūkums?

Pārliecinoši – tas ir zināšanu trūkums. Latvija gan nav nekāds izņēmums, un tāds pats zināšanu trūkums ir Igaunijā, Vācijā un Itālijā. Galvenais jautājums ir, kur izmantot lielos datus un lielo datu apmaiņas ātrumu. Piemēram, kā iespējot drošu satiksmi uz pilsētas ielām caur savstarpēji savienotiem transportlīdzekļiem? Tas ir klasisks 5G tehnoloģiju pielietojums, ka mašīnas viena otru “redz”, mašīnas “redz” gājējus un riteņbraucējus, kuriem ir kabatās telefoni, utt. Šāda tehnoloģija ir un ir jau šodien. Taču, lai šo sistēmu iedarbinātu, ir vajadzīga kompetenta iesaistīto pušu sadarbība, sākot no valsts un pašvaldību struktūrām un beidzot ar komersantiem. Diemžēl šādas sadarbības nav, un te ir jautājums, kuram ir jāsper pirmais solis un šī sadarbība jāiniciē? Atbilde jau principā ir ļoti vienkārša. Vai LMT vai kāds cits sakaru operators ir atbildīgs par satiksmes negadījumos bojā gājušajiem cilvēkiem? Vai BMW automašīnu tirgotājs ir par to atbildīgs?

Tas, kas rūpējas par visas mūsu sabiedrības dzīvildzi un kam šis jautājums ir vissvarīgākais, ir valsts. Tādēļ principā bumbiņa ir pie Satiksmes ministrijas, kurai šis jautājums būtu jārisina. Turklāt neviens jau neprasa, lai 2023.gada Jāņos šī sistēma strādā, jo tas vienkārši nav iespējams. Taču ir jāsāk sagatavošanās darbi, kuri turklāt būs jāveic jebkurā gadījumā – jāsaprot, kā attīstīt tīklu, kā attīstīt saziņas sistēmas, kādus parametrus izvirzīt transporta līdzekļiem, kurus drīkstēs izmantot uz Latvijas ceļiem, utt. Ja mēs to nedarīsim, tad mēs vienkārši paliksim pēdējā valsts Eiropā, kura to ieviesīs. Turklāt man atkal ir jāsaka, ka tas viss ir jāsāk ar mācīšanos, jo, ja tu nesaproti, kas tas tāds ir, tad kā tu vari to iniciēt.

Tas pats attiecas uz citām lietām. Piemēram, virkni piegāžu ķēžu mūsdienās var optimizēt, izmantojot dronus. Vai mēs varam to izdarīt? Tehniski varam, praktiski nevaram, jo mums tam ir visi iespējamie ierobežojumi, tostarp neeksistējoši tiesību akti. Te gan man ir jāuzslavē Civilās aviācijas aģentūra, kura šo jautājumu uzsver ļoti nopietni.

Tādā pašā garā mēs varam šķetināt vēl daudzas tēmas, kur var izmantot 5G tehnoloģijas.

Viena lieta ir iniciatīva no augšas, bet daudzas lietas var iekustināt arī spiediens no apakšas. Kā ir ar Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju gatavību un vēlmi izmantot 5G tehnoloģijas, kas var iekustināt kaut vai valsts pusi likumdošanas aktu izstrādē?

Man gan ir jāsaka, ka man ir grūti nosaukt jebko no iepriekš izrunātajām lietām, kur iniciatīva būtu nākusi no augšas. Visas šīs lietas sākas no uzņēmēju vides, un sava loma ir arī universitātēm. Tomēr šis ceļš ir grūts un smags, un daudz jautājumu ir tieši par finansējumu un tā plānošanu. Piemēram, mēs visi zinām par Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānismu. Varēja taču vairāk runāt ar uzņēmējiem, ar zinātniekiem, lai šis unikālais un ļoti ātri pieejamais finanšu resurss tiktu vairāk tērēts lietām un projektiem, kas dod ieguldījumu mūsu valsts nākotnē un noturībā. Mums ir jāiemācās domāt ne tikai par bedri, kas ir manas mājas priekšā šodien, bet arī par to, pa kādu ceļu staigās mūsu bērni. Te nav nekā sentimentāla. Tā ir ļoti praktiska lieta. Mums ļoti patīk reaģēt uz šodienas notikumiem un situācijām, bet mums ļoti grūti nākas risināt rītdienas jautājumus. Mums grūti ir paskatīties tālāk. Taču, ja tu paskaties tālāk, tad daudz vieglāk ir saprast arī to, kas ir šodienas prioritātes. Diemžēl man ir jāsaka, ka te ir maz labu piemēru gan valsts pārvaldē, gan komercvidē, gan arī zinātnes institūcijās. Turklāt tādēļ arī mūsu attīstība atpaliek no daudzu citu valstu attīstības, un te mēs atkal atgriežamies pie ekonomikas rādītājiem.

Vai “5G Techritory” forumā būs arī kādi jaunumi?

Mēs tiešām mēģinām mainīties. Mēs sākām kā parasta konference. Tad atnāca Covid-19, un mums bija jāizveido tā saucamā fidžitālā [fiziskas un digitālas klātesamības] sistēma, kas sanāca tik laba, ka mēs pat dabūjām vienu balvu kā labākais fidžitālais jeb digitālais pasākums Eiropā. Šogad mēs atgriežamies klātienē. Organizatoriem tas ir liels izaicinājums, un mums arī kļuva diezgan skaidrs, ka nav vērts atgriezties tur, kur mēs bijām. Tāda klasiska konference, kurā ir daudz cilvēku, pārtraukumā visi ēd kotletes un runā par augstām tēmām, laikam vairs nav vajadzīga. Mēs sapratām, ka ir jāiet tālāk ar citādāku pasākuma struktūru. Tādēļ šogad atslēgas vārds būs kopradīšana. Protams, ka mums būs arī divas galvenās skatuves. Uz vienas tiks runāts par tēmām, kas ir saistītas ar politiku un attīstības stratēģijām, uz otras būs tēmas par inovācijām un tehnoloģijām. Savukārt apkārt notiks 19 dažādi koprades pasākumi. Mēs gribam izmantot iespēju, ka šeit būs tiešām pasaules labākie prāti – es to nekautrējos teikt -, un ir jādod iespēja viņus ne tikai uzklausīt, bet kopā ar viņiem strādāt šajās dažādajās koprades grupās un nonākt pie rīcības plāniem, kuru īstenošanu var sekmēt mūsu forums. Mums, protams, nav ambīciju, ka visi 19 virzieni dos rezultātus gada laikā, taču, ja kaut vai 30% pārvērtīsies konkrētā sadarbībā, tad gan “5G Techritory”, gan Latvija kā šī foruma organizētāja iegūs pilnīgi citu lomu starptautiskajos procesos.