LETA
Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS “Gaso” iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% – no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.
Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% – līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% – līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% – līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% – līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% – līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi – līdz 1,9771 eiro par MWh.
Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē vairāk nekā 1 353 800 000 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% – līdz 0,4006 eiro par MWh bez PVN.
Tāpat tarifa mainīgā daļa pieaugs lietotājiem ar sezonālu dabasgāzes patēriņu.
Tostarp lietotājiem, kuri izvēlējušies specializēto tarifu un gadā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt trīs reizes – no 11,2379 eiro par MWh līdz 34,0287 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots celt par 53% – līdz 15,9742 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots palielināt par 6% – līdz 7,0386 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 22% – līdz 5,4977 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots celt par 22% – līdz 3,7378 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 22% – līdz 2,4579 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri gada laikā patērē vairāk nekā 1 353 800 000 kWh dabasgāzes, tarifu plānots celt par 22% – līdz 1,1781 eiro par MWh bez PVN.
Specializēto tarifu var izvēlēties lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš no maija līdz novembrim ir vairāk nekā 85% no objekta gada patēriņa. Klientiem ar sezonālo dabasgāzes patēriņu netiek piemērota tarifa fiksētā daļa.
Vienlaikus tarifa fiksētā daļa visām lietotāju grupām pieaugs par 22%.
Tostarp lietotājiem ar atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 32,4 eiro gadā bez PVN līdz 39,63 eiro gadā bez PVN jeb no 2,7 eiro mēnesī bez PVN līdz nedaudz vairāk kā 3,3 eiro mēnesī bez PVN.
Lietotājiem ar atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 89,16 eiro gadā līdz 109,05 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 142,44 eiro gadā līdz 174,21 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 217,32 eiro gadā līdz 265,79 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 322,8 eiro gadā līdz 394,8 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 40,1 līdz 65 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 534,36 eiro gadā līdz 653,54 eiro gadā bez PVN.
Savukārt lietotājiem ar atļauto slodzi virs 65 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 7,05 eiro par vienu kubikmetru stundā gadā līdz 8,62 eiro par vienu kubikmetru stundā gadā.
Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.janvāra.
Tarifa pieaugums, pēc paziņojumā skaidrotā, ir saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē “Gaso” darbības rezultātus.
“2021.gada aprīlī sadales sistēmas pakalpojuma tarifi tika apstiprināti ar tā brīža dabasgāzes cenas prognozi vidēji 18 eiro par MWh, kas kopš tarifa apstiprināšanas pieauga pat līdz 1280%. Dabasgāzes cenas pieaugums, ko esam piedzīvojuši šajā laikā, veido lauvas tiesu no izmaksu pieauguma, ko nespējam akumulēt ar uzņēmuma efektivitātes celšanu, ekspluatācijas izmaksu samazināšanu un enerģijas taupības pasākumu īstenošanu,” min “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
Viņa arī norāda, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sadales sistēmas darbību visā Latvijas teritorijā, kompānija vērsās SPRK, iesniedzot dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu korekciju, lai sabalansētu tarifā noteiktās prognozes ar realitāti, ar kādu jāsastopas kopš 2022.gada 24.februāra.
Kompānijā arī atzīmē, ka tarifu mainīgās daļas palielinājums katrai patēriņa grupai ir atšķirīgs, jo mainīgās tarifa daļas pieaugumu ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apmēra izmaiņas.
Tāpat “Gaso” pārstāvji atzīmē, lai arī liela daļa kompānijas izmaksu pēdējā gada laikā ir pieaugušas, “Gaso” regulatīvajā tarifu periodā, kas apstiprināts 4,5 gadiem, plāno sasniegt tarifu projektā ietverto 3% efektivitātes rādītāju, sasniedzot 7,5 miljonu eiro ietaupījumu. Papildus apstiprinātajam efektivitātes rādītājam “Gaso” līdz šim ir veikusi dažādu pasākumu kopumu, lai maksimāli efektīvi izmantotu uzņēmuma resursus un samazinātu ekspluatācijas izmaksas. Uzņēmumā šogad ir apstiprināts enerģijas taupīšanas rīcības plāns, kura īstenošanā “Gaso” plāno par 14% samazināt uzņēmuma kopējo enerģijas patēriņu gadā.
Kopējo dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu veido mainīgā daļa un fiksētā daļa sadales sistēmas jaudas uzturēšanai un attīstīšanai.
Jau vēstīts, ka “Gaso” ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 2022.gada pirmajā pusgadā bija 28,556 miljoni eiro, kas ir par 6,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes – līdz 4,242 miljoniem eiro.
“Gaso” ir AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmums. Kompānija ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. “Gaso” darbību sāka 2017.gada decembrī.
“Latvijas gāzes” lielākie akcionāri ir “Gazprom” (34%), “Marguerite Gas II.S.a.r.l.” (28,97%), “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija (16%).
Foto:LETA
Ai nu beidziet, cik var. Saprotu, ka “viss dārgs, viss slikti”, bet šitie uzņēmumi, kas nodrošina sadali, tomēr ir valsts kapitālsabiedrības, kuru peļņa (nesliktā…) tāpat pēc tam nonāk valsts budžetā.
Tad varbūt nevis muļķojamies ar tarifu celšanu un tad kaut kādu daļēju valsts pabalstu “sadārdzinājuma segšanai”, bet neceļam un lai šo uzņēmumu iepriekšējo gadu peļņa “noēd” tekošos zaudējumus?
Tā jau viss bezjēgā dārgs un daudziem sāk palikt grūti savilkt galus. Ja vēl pacels minimālās algas no 1. janvāra, tad attiecīgi viss paliks vēl dārgāks.
Būtu labāk deputāti domājuši kā risināt situāciju, nevis “uzlabotu” valsts budžeta situāciju slaucot iedzīvotāju naudu caur valsts kapitālsabiedrībām.
Vai vispār drīz iedzīvotāji varēs samaksāt tos maksājumus????
Atbildīgā ekonomikas ministre Indriksone šodien Latvijas radio pamatoja gāzes pārvades tarifu celšanu ar gaso negūto peļnu un gāzes patēriņa samazinājumu par 30 procentiem! Loģikas, atbildības, kompetences, patriotisma kalngals! Īpaši dabūšot trūkties palielie un lielie zemnieki ar gāzes kaltēm.
Negūtā peļna un abonentmaksa. Tīrākā Orvela slavenās grāmatas esence. Tikpat labi abonentmaksu un negūtās peļņas maksu var ieviest visi veikali, viss transports, benzīntanki, spēļu zāles, visas vēl dzīvās firmas, zemnieki, šņabja točkas, prostitūtas utt.
Inflācijas ģenerētāji, labie pabalstu devēji un vienlaicīgi valsts parāda audzētāji? Ministri uz vienu roku ar valsts grāvējiem, jo inflācijas dzīšana ir valsts graušana? Pagaidām fakti neapliecina pretējo.
Kādi un cik lieli ir Bauskas gaso infrastruktūras uzturēšanas izdevumi? Ar patiesiem cipariem, bez emocijām un meliem. Un kā viņi domā uzturēt infrastruktūru, ja gāzes patēriņš samazināsies vēl par 30 procentiem? Ja terorizēs, patēriņš protams samazināsies.
Gaso 100 procentu akcionārs ir “Latvijas gāze”. “Latvijas gāzes” 34 procentu akcionārs Gazprom un Itera ar saviem procentiem.