Kaucmindes pils pircējs noteiktajā termiņā nav samaksājis pilnu nosolīto cenu, tālab īpašumu, kā to paredz Civilprocess, piedāvāja iegādāties nākamajam pārsolītājam. Taču arī šis izsoles dalībnieks laicīgi nenorēķinājās par nosolīto objektu, tāpēc izsole atzīta par nenotikušu.
Kaucmindes pils izsole sākās 23.augustā un noslēdzās 22.septembrī, to rīkoja zvērinātā tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 25 000 eiro, izsoles solis – 500 eiro. Kaucmindes pils tika nosolīta par 81 675 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), taču šī summa noteiktajā termiņā netika samaksāta. Atbilstoši likumam, īpašumu iegādāties piedāvāja izsoles dalībniekam, kas nosolīja otro augstāko cenu, bet arī viņš laikus neizpildīja savas saistības. Tiesu izpildītāja Z. Trasūne atturējās publiski izpaust informāciju par izsoles dalībniekiem.
Tagad tiks rīkota atkārtota izsole, kuras sākums būs 23. decembrī, bet tā noslēgsies nākamā gada 23. janvārī, liecina pirmdien,19. decembrī, publicētais zvērinātās tiesu izpildītājas Zanes Trasūnes paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 45 900 kvadrātmetri un Kaucmindes pils ar kopējo platību 2905,9 kvadrātmetri. Noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums. Piedzinēji ir Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 25 000 eiro, izsoles solis – 1000 eiro. Cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.
Izsole sāksies šī gada 23.decembrī plkst.13 un noslēgsies nākamā gada 23.janvārī plkst.13.
Ilggadējais Rundāles pils direktors, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis “Bauskas Dzīvei” atzina, ka īpašums ir ļoti aizlaists. “Līdzšinējais projekts jau bija ļoti labs. Iecere par rehabilitācijas iestādi bija vērā ņemama, bet, lai šo visu kompleksu sakoptu, jāiegulda kā minimums pieci miljoni eiro. Nākotnē Eiropas mērogā tā varētu būt arī rentabla vecumdienu mītne. Tādas mītnes, kas ierīkotas muižās, esmu redzējis Vācijā. Tajās ļaudis par ārkārtīgi lielām summām pavada sava mūža pēdējos gadus.
Savas domas un vīzijas esmu paudis arī iepriekšējiem īpašniekiem, bet visur jau nelaime viena- vispirms ir kaut kas jāiegulda, lai pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem sāktos kaut kāda atdeve. Te nu ir jautājums, vai kāds var tik lielu naudas summu investēt un gaidīt tik ilgu laiku peļņu. Es tomēr labi zinu, ko maksā pieminekļa atjaunošana, un tas kļūst arvien dārgāk,” skeptiski uz Kaucmindes nākotni raugās I. Lancmanis.
Jau vēstījām, ka Kaucmindes pils saimnieki mainījušies vairākkārt. Sākumā tā bija pašvaldības uzņēmuma SIA “Kaucmindes pils” īpašums, tad tā tika pārdota. Gandrīz 15 gadus muiža atradās SIA “Intelco” rokās. Firmu vadīja kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja tēvs, kurš 2011.gadā 45% īpašuma pārdeva uzņēmējam Ervīnam Isajevam. 2016.gadā Gulbja uzņēmums SIA “Dejo ar zvaigzni” no tēva mantoto pili pārdeva juridisko pakalpojumu sniedzējam “Cvir”, kas neilgi pirms tam bija pārpircis arī Isajeva daļas.
Zemesgrāmatas informācija liecina, ka “Cvir” īpašuma 45% daļu no Isajeva iegādājās par 112 500 eiro, bet “Dejo ar zvaigzni” daļas par 83 750 eiro.
M. Gulbis 2015.gadā bija iecerējis veikt pils sakopšanu ar plānu to atjaunot. Portāls “Lsm.lv” iepriekš rakstīja, ka arī “Cvir” bijuši plāni pili sakārtot – “Cvir” īpašnieces Rūtas Ligeres dzīvesbiedrs Roberts Ligers bijis apņēmības pilns sakārtot Kaucmindes pili un 2017.gada pavasarī žurnālistiem solīja, ka drīzumā tiks atjaunota nama fasāde un jumts, bet pēc dažiem gadiem pilī tiks izveidots rehabilitācijas centrs.
Kā liecina Bauskas novada būvvaldes sniegtā informācija, īpašnieka interese par muižu sākusi mazināties 2018.gadā. Kaut arī bija izsniegta būvatļauja, saskaņots projekts un visas ieceres bija atbalstījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, vērā ņemami darbi nenotika. Tomēr kaut kas labots tika, jo pēc gada Kaucmindes muižā notika nelaimes gadījums, kurā bojā gāja strādnieks. Kopš tā laika objektā noteikts būvniecības liegums un sākts kriminālprocess. Vēl pie dīkstāves iemesliem muižas īpašnieki minējuši Covid-19 radītās jukas un būvmateriālu sadārdzinājumu.
Kaucmindes pils atrodas Latvijas “arhitektonisko pērļu trijstūrī”. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij – trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij – 10 kilometri.
Muiža kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780.gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta Severīna Jensena projekta. No 1909.gada līdz 1912.gadam veikta lielākā muižas pārbūve, ko vadīja arhitekts Leo Reinīrs.
Kaucmindes pilij jeb Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamajai ēkai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa statuss ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumu.
Kad sabruks, tad varēs ar buldozeru sašķūrēt čupā, un izvest būvgružos.
Nek. ipashuma novertejums 25 000, kapec par to maksat vairak> var tak pagaidit un maksat mazak
ak jaaa pret VID un Nacionalo kulturas mantojuma par valdi vajadzetu iesakt kriminallietu—-par launpratigu ipashuma iznicinashanu un zaudejumiem lielos apmeros. Pec bildem redzams ka neviens pat nav centies jebko saglabt
vajadzētu to pili kādai holivudas kinokompānijai pārdot, šausmu filmas varētu tur labas filmēt.
Pils jāuzdāvina tam, kas to pirmoreiz pārdeva.
vai tad neziniet, ka patreiz valstij un arī pašvaldībām ir tik maz naudas, kā vēl nekad nav bijis, jo nenotiek vairs ar pilīm tā kā bija ierasts. Gruvešu kaudzi salabot par valsts vai pašvaldības līdzekļiem un vien tad pārdot par smiekla naudu, kā tas jau notika ar Igates pili un citur.
Derēja pieminēt, ka bija spējīgi vācu investori, kas vēlējās tikai normālu piebrauktuvi, ne caur kolchoza silikātenēm, un pagasts ietiepās vai cerēja ķepā, investori pagriezās un aizgāja.
Jāiegulda 5 ļami, jāpagaida 20-30 gadi, un tad, ja Kaucmindē vecumdienas nolems pavadīt turīgākie Bavārijas penši, bizness aizies rūkdams! Foršs plančiks. Nākamajā izsolē būs jāņem ciet!
neskaitāmās skolās, kuras tagad pamestas likteņa varā, visādos likvidēto sīknovadu megakantoros u.tml. pa šiem gadiem ieguldīts nesalīdzināmi vairāk līdzekļu kā tajā vienā nelaimīgajā Igatē. Tā ka nav ko te uzbraukt pilīm. Naudas izniekošanā un izzagšanā pilis noteikti būs kādā no saraksta pēdējām vietām.
Noteikti jāuzdāvina pirmajam pils pārdevējam, bet tikai pliku pili, bez meža ( parka) un citiem pleķiem.
Vai tik pirmais pārdevējs nav pats Okmanis? Es gan dāvinātu ar visu lekno latvāņu audzi un ātraudzīgajiem kārkliem pils pagalmā. Būs lēts kurināmais vietējai katlu mājai.
Lai cik tas stulbi un skumji nebūtu bet kamēr bij padomija vis tur un netālu Ziedoņu slimnīcā bij vairāk vai mazāk kārtībā! Un tā daudzās pilīs un muižas bij skolas, ciema padomes, kādā sturītī veikals, pasta nodaļas. Tā bij Kaucmindes muižā bij kopmītnes bij vis apsildīts, jumts, logi. Nu nebŕauca no tālienes tur demolēt un lauzt visu to paveica vietējie! Okmanis kad bij prīkšnīks varēja 2-3 penšus dabūt lai sargā pa kādiem 120- 150 latiem. Tāpat tas gulbja rads! Viņiem soda naudas piespriest!
Kad sāks demolēt Mežotnes pili? Tur laikam ir neliels traucēklis-signalizācija.
Pils ir jāatgriež tās vēsturisko īpašnieku pēctečiem un punkts! Nelikumīga muižu kā ģimeņu īpašumu atsavināšana ar zemes reformas palīdzību nav leģitīma. Ne valsts tās būvēja, ne valstij tās pieder!
P.s valsts piesavinājās un nolaida līdz sabrukumam! Ja nespējat celt un nest, nav jākampj tas kumoss savā rīklē!)))