Nesamaksā par nosolīto Kaucmindes pili; īpašums atkal nonāk izsolē

Kaucmindes pils pircējs noteiktajā termiņā nav samaksājis pilnu nosolīto cenu, tālab īpašumu, kā to paredz Civilprocess, piedāvāja iegādāties nākamajam pārsolītājam. Taču arī šis izsoles dalībnieks laicīgi nenorēķinājās par nosolīto objektu, tāpēc izsole atzīta par nenotikušu.

Kaucmindes pils izsole sākās 23.augustā un noslēdzās 22.septembrī, to rīkoja zvērinātā tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 25 000 eiro, izsoles solis – 500 eiro. Kaucmindes pils tika nosolīta par 81 675 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), taču šī summa noteiktajā termiņā netika samaksāta. Atbilstoši likumam, īpašumu iegādāties piedāvāja izsoles dalībniekam, kas nosolīja otro augstāko cenu, bet arī viņš laikus neizpildīja savas saistības. Tiesu izpildītāja Z. Trasūne atturējās publiski izpaust informāciju par izsoles dalībniekiem.

Tagad tiks rīkota atkārtota izsole, kuras sākums būs 23. decembrī, bet tā noslēgsies nākamā gada 23. janvārī, liecina pirmdien,19. decembrī, publicētais zvērinātās tiesu izpildītājas Zanes Trasūnes paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 45 900 kvadrātmetri un Kaucmindes pils ar kopējo platību 2905,9 kvadrātmetri. Noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums. Piedzinēji ir Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 25 000 eiro, izsoles solis – 1000 eiro. Cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole sāksies šī gada 23.decembrī plkst.13 un noslēgsies nākamā gada 23.janvārī plkst.13.

Ilggadējais Rundāles pils direktors, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis “Bauskas Dzīvei” atzina, ka īpašums ir ļoti aizlaists. “Līdzšinējais projekts jau bija ļoti labs. Iecere par rehabilitācijas iestādi bija vērā ņemama, bet, lai šo visu kompleksu sakoptu, jāiegulda kā minimums pieci miljoni eiro. Nākotnē Eiropas mērogā tā varētu būt arī rentabla vecumdienu mītne. Tādas mītnes, kas ierīkotas muižās, esmu redzējis Vācijā. Tajās ļaudis par ārkārtīgi lielām summām pavada sava mūža pēdējos gadus.

Savas domas un vīzijas esmu paudis arī iepriekšējiem īpašniekiem, bet visur jau nelaime viena- vispirms ir kaut kas jāiegulda, lai pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem sāktos kaut kāda atdeve. Te nu ir jautājums, vai kāds var tik lielu naudas summu investēt un gaidīt tik ilgu laiku peļņu. Es tomēr labi zinu, ko maksā pieminekļa atjaunošana, un tas kļūst arvien dārgāk,” skeptiski uz Kaucmindes nākotni raugās I. Lancmanis.

Jau vēstījām, ka Kaucmindes pils saimnieki mainījušies vairākkārt. Sākumā tā bija pašvaldības uzņēmuma SIA “Kaucmindes pils” īpašums, tad tā tika pārdota. Gandrīz 15 gadus muiža atradās SIA “Intelco” rokās. Firmu vadīja kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja tēvs, kurš 2011.gadā 45% īpašuma pārdeva uzņēmējam Ervīnam Isajevam. 2016.gadā Gulbja uzņēmums SIA “Dejo ar zvaigzni” no tēva mantoto pili pārdeva juridisko pakalpojumu sniedzējam “Cvir”, kas neilgi pirms tam bija pārpircis arī Isajeva daļas.

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka “Cvir” īpašuma 45% daļu no Isajeva iegādājās par 112 500 eiro, bet “Dejo ar zvaigzni” daļas par 83 750 eiro.

M. Gulbis 2015.gadā bija iecerējis veikt pils sakopšanu ar plānu to atjaunot. Portāls “Lsm.lv” iepriekš rakstīja, ka arī “Cvir” bijuši plāni pili sakārtot – “Cvir” īpašnieces Rūtas Ligeres dzīvesbiedrs Roberts Ligers bijis apņēmības pilns sakārtot Kaucmindes pili un 2017.gada pavasarī žurnālistiem solīja, ka drīzumā tiks atjaunota nama fasāde un jumts, bet pēc dažiem gadiem pilī tiks izveidots rehabilitācijas centrs.

Kā liecina Bauskas novada būvvaldes sniegtā informācija, īpašnieka interese par muižu sākusi mazināties 2018.gadā. Kaut arī bija izsniegta būvatļauja, saskaņots projekts un visas ieceres bija atbalstījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, vērā ņemami darbi nenotika. Tomēr kaut kas labots tika, jo pēc gada Kaucmindes muižā notika nelaimes gadījums, kurā bojā gāja strādnieks. Kopš tā laika objektā noteikts būvniecības liegums un sākts kriminālprocess. Vēl pie dīkstāves iemesliem muižas īpašnieki minējuši Covid-19 radītās jukas un būvmateriālu sadārdzinājumu.

Kaucmindes pils atrodas Latvijas “arhitektonisko pērļu trijstūrī”. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij – trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij – 10 kilometri.

Muiža kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780.gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta Severīna Jensena projekta. No 1909.gada līdz 1912.gadam veikta lielākā muižas pārbūve, ko vadīja arhitekts Leo Reinīrs.

Kaucmindes pilij jeb Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamajai ēkai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa statuss ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumu.