Mazumtirdzniecība Latvijā ir gana sekmīgi atkopusies no COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem, un Krievijas iebrukums Ukrainā pagaidām nav jūtami ietekmējis iedzīvotāju tēriņus. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās Latvijā palielinājās par 13,2 %, savukārt kopā ar cenu kāpumu apgrozījuma kāpums eiro izteiksmē sasniedza gandrīz 30 %.
Protams, pirms gada Latvijas tirdzniecība bija būtiski ierobežota, tādēļ straujš kāpums bija gaidāms. Tomēr trīs gadu laikā kopš 2019. gada marta mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, ir audzis par vairāk nekā 15 %, lai arī Latvijas ekonomika šajā laikā ir augusi tikai par 2,5 %.
Martā salīdzinājumā ar pērno gadu ir audzis gandrīz visu tirdzniecības jomu apgrozījums, izņemot elektropreces un tirdzniecību internetā. Tāpat zināma loma tirdzniecības straujajā kāpumā, visticamāk, ir bijusi arī palīdzības sniegšana Ukrainai, piemēram, sporta preču, kas ietver dažādas armijai noderīgas aktīvās atpūtas preces, tirdzniecībai augot par 77 %.
Tirdzniecībai tāpat kā ekonomikai kopumā šobrīd būtisks risks ir straujais cenu kāpums un karš Ukrainā. Labā ziņa ir tā, ka iedzīvotāju ienākumi turpina augt un COVID-19 laikā mājsaimniecībām ir pieauguši uzkrājumi. Arī apkures sezona šobrīd jau beidzas, un līdz aprīļa beigām energoresursu cenu kāpumu kompensēja dažādi valsts atbalsta pasākumi.
Kā liecina Latvijas Bankas publicētie maksājumu karšu apgrozījuma dati, iedzīvotāju tēriņi ir turpinājuši strauji augt arī aprīlī, tomēr patērētāju noskaņojums martā ir jūtami pasliktinājies un šobrīd ir tikai nedaudz labāks kā COVID-19 pandēmijas sākumā.
Gada otrajā pusē nenoteiktība Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un tirgotājiem ir jārēķinās ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos. COVID-19 ierobežojumu atcelšana nozīmē lielākas iespējas patērēt pakalpojumus, un aprīlī maksājumu karšu datos redzam strauju izdevumu kāpumu dažāda veida atpūtas un izklaides pakalpojumiem, kā arī ceļojumiem.
Vienlaikus šobrīd vairākas pilsētas jau ir paziņojušas par ļoti lieliem siltumenerģijas tarifu kāpumiem, un patēriņa cenu pieaugums jau apsteidz ienākumu kāpumu. No valsts puses ir gaidāmi atbalsta pasākumi, taču visu izmaksu kāpumu, visticamāk, nebūs iespējams kompensēt, un teju trešdaļai Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu nav. Tādēļ reālo ienākumu samazinājums nozīmēs nepieciešamību pārskatīt savus tēriņus un gada otrajā pusē nepārtikas preču tirdzniecībā ir iespējams kritums.
Foto: Publicitātes
Teksts: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
