Premjera Krišjāņa Kariņa (JV) izteikumi, ka skolotāju algu palielināšana vistiešākajā mērā ir atkarīga no skolu tīkla otimizācijas, tāpat izdevumu pieaugums veselībai ir saistāms ar reformām nozarē, jau izsaukuši viļņošanos sociālajos tīklos. Jāatgādina, ka debatēs Saeimā par valsts budžeta 2023.gadam likumprojektu Kariņš pauda, ka Latvijai arī būtu jāseko Igaunijas piemēram, samazinot skolu skaitu, kas ļautu palielināt algas pedagogiem.
Tvitera lietotāji norāda, ka Kariņš ir bijis premjers pēdējos četros gadus, tādēļ arī uz viņu gulstas atbildība par nepaveikto skolu tīkla sakārtošanā. Vairāki tviteristi atzīst, ka reformas ir nepieciešamas, taču tas nenozīmē, ka nevajadzētu palielināt finansējumu pedagogu algām.
Politologs Jānis Ikstens mudina politiķus reformēt visu, kas nepieciešams, taču vienlaikus neatteikties no solījumu pildīšanas.
Reformējiet, bet nejauciet to ar uzņemto saistību izpildi pret pedagogiem. https://t.co/TeT4WTvzKW
— Jānis Ikstens (@JanisIkstens) February 17, 2023
Savukārt vēsturnieks Toms Zariņš par Igaunijas piemēru min, ka tur vidusskolas ir valsts nevis pašvaldību pārziņā.
Jā, bet ir nianse, kā saka krievi. Igaunijā vidusskolas pārvalda valsts, nevis pašvaldības. https://t.co/jCx2vJZDKi
— Toms Zariņš (@zarinstoms) February 17, 2023
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš domā, ka pie nesakārtotā skolu tīkla vainojama nevis valdība, bet pašvaldības, kas “ievārījušas ziepes”.
Te daļēji vainīga pašvaldību nevainības prezumpcijas teorija – vietējās varas var savārīt vienalga kādas ziepes, vainīga valdība. Kā tagad ar skolotāju algām. https://t.co/s2AacS9Q9u
— PStrautins (@PStrautins) February 17, 2023
Uzņēmējs Normunds Bergs izsaka cerību, ka varbūt skolu tīkla reforma, kas “nomuļļāta” gadiem, tomēr beidzot notiks.
Pie kam, tas attiecas arī uz Rīgu. Varbūt, 30 gadus muļļāta, tā reforma beidzot notiks. https://t.co/Z1eO1KUXy0
— Normunds Bergs 🍉 (@normundsbergs) February 16, 2023
