Bauskā, Mēmeles krastā pie gājēju tiltiņa Rīgas ielā, šonedēļ uzstādīts vides objekts «Melnais gailis bumbā». Aptaujātie pilsētnieki to uztver kā dāvanu gadu mijā, sākot jauno, 2024. gadu.
Ideja par «Melnā gaiļa bumbā» izveidošanu un izvietošanu kā vides objektu Bauskā radās 2020. gadā, vienā no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) tēlniecības katedras studentu un jauno tēlnieku plenēriem, ko rīkoja Bauskas kultūras centra gleznošanas studija «Meistars Gothards» kopā ar LMA pasniedzēju Aigaru Bikši. Plenērā studenti un jaunie tēlnieki prezentēja idejas pilsētvides attīstībai ar praktiskiem un radošiem risinājumiem.
No vairākām piedāvātajām vides objektu idejām baušķenieki izvēlējās jaunā tēlnieka Dāvja Valbaka «Melno gaili bumbā».
«Bauskas Dzīvei» pirms pāris gadiem mākslinieks atklāja, ka klātienē Bauskā nokļuvis 2020. gada vasarā, kad Bauskā norisinājusies radoša izpētes darbnīca, kurā piedalījās vairāki studenti un jaunie mākslinieki, kas pēdējos gados ir beiguši Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedru. Jauno mākslinieku uzdevums bija pētīt Bauskas pilsētas vēsturi, pilsētas leģendas, mitoloģiju kontekstā ar pilsētas publiskās vides estētiskajiem aspektiem. Notika tikšanās ar pilsētas kultūras darbiniekiem, vēstures speciālistiem un pilsētvides plānošanas ekspertiem. Jaunie mākslinieki, reflektējot par izpētes rezultātiem, piedāvāja radošus un ambiciozus risinājumus objektiem Bauskas pilsētvidē.
Dāvim Valbakam ideja par «Melno gaili bumbā» tapusi gana ātri. Gida ekskursijā pa Bausku dzirdējis par plostnieku krogu, ko rotājusi izkārtne ar melnu gaili uz melnas bumbas, kuru dēvēja vienā vai otrā vārdā – «par melno gaili vai melno bumbu». D. Valbaks gan nav redzējis nevienu vēsturisku attēlu ar šo izkārtni, bet, kā pats atzīst, – māksliniekam jau parasti negribas pilnībā atkārtot jau ko iepriekš radītu, tādēļ abus divus apvienojis vienā. Jaunā tēlnieka izpildījumā mazliet vairāk uzsvars ir uz gaili nekā bumbu.
Bijušas arī citas ierosmes, bet bijušā krodziņa ideja šķitusi spēcīgākā. «Vēlējos tēlniecības darbu saistīt ar kādu vietu vai notikumu Bauskas vēsturē, par kura esamību tajā vietā vairs nekas neliecina. Turklāt man patika doma izvilināt gan tūristus un ceļotājus, gan vietējos iedzīvotājus tālāk no ierastiem apskates objektiem vecpilsētā. Vieta pretim gājēju tiltiņam bija vilinoši brīva idejām,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» vēl 2021. gadā stāstīja D. Valbaks.
Skulptūras augstums – 1,8 metri. Veidojot maketu, Dāvim prātā bijušas vien aptuvenas izmaksas dažādiem variantiem, jo plānotais budžets nav bijis zināms. Viņš atklāja, ka visdārgāko – melni patinēto bronzu – gan nav piedāvājis. Tur izmaksas lēšamas vismaz ap 30 tūkstošiem eiro. Viņš toreiz piedāvājis gana lētāku variantu – minerālu un akrila sveķu kompozītmateriālu ar stiklšķiedras armējumu un izturīgu pārklājumu.
Nu, kā informē Bauskas novada pašvaldībā, «Melnais gailis bumbā» izgatavots no putupolistirola, kurš apstrādāts ar akrila sveķu kompozītmateriāliem, un triaksiālā stikla šķiedras. Vides objekts uzstādīts un nostiprināts uz metāla konstrukcijām, tas tiek uzmanīts ar video novērošanas kamerām.
Bauskas apvienības pārvalde ar tēlnieku Dāvi Valbaku noslēgusi līgumu par šī vides objekta izgatavošanu un uzstādīšanu, izmaksas – 14953, 13 eiro.
Melnais gailis ir veltījums un atgādinājums par posmu pilsētas vēsturē, kad Mēmelē tika pludināti baļķi, vēsturiska atsauce uz plostniekiem, kas bieži pulcējušies Bauskas slavenākajā krogā, kas tika dēvēts par melno gaili vai melno bumbu. Tas atradās Rīgas ielā, Mēmeles krastā, un pie tā ieejas bija izkārtne, kurā bija redzams melns gailis uz melnas bumbas. Fotogrāfijas ir Bauskas muzejā.
Vēl pilsētnieki cer un gaida, ka tiks īstenota jau 2013. gada vasarā baušķenieku balsojumā akceptētā leģendārā dēkaiņa Magno Kavallo (18. gadsimtā Bauskā viņu vairāk pazina kā Lielo Murzu) skulptūras ideja, ko pirms desmit gadiem veidojis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas toreizējais audzēknis baušķenieks Niks Edušs.
