Sāls kaitē gan apaviem, gan automašīnu virsbūvei, gan mājdzīvnieku ķepām. Baušķenieki norāda, ka dažviet ietves aukstajā un sausajā laikā no sāls ir nosarmojušas un baltas. Iedzīvotāji interesējas, vai nav iespējams Bauskā izmantot nekaitīgāku pretapledojuma materiālu un vai ir kādi noteikumi, kas regulē, cik liels sāls daudzums tiek lietots.
“Vai pašvaldība nevar izstrādāt ieteikumus pilsētvides uzturētājam, lai mazinātu izkaisītā sāls daudzumu Bauskas ielās un ietvēs? Varbūt iespējams noteikt zonas, kurās sāli neber vispār? Ir ietves, kur Bauskā ir mazāks sāls daudzums, un tur vecāki var mierīgi bērnus pavilkt ragaviņās, bet daudzviet ietves ir nokausētas līdz melnā asfalta mugurai, bet ragaviņas jānes rokās. Citās reizēs jābrien pa sāls peļķēm līdz potītēm, bojājot apavus un dzīvnieku ķepas. Brīžiem tiek kaisīts arī tad, kad vēl nav sniega,” norūpējusies ir baušķeniece Ilze.
Bauskas novada domē norādīja, ka Bauskas pilsētā lielākā daļa ietvju ir ar bruģa segumu, tāpēc sāls ir efektīvākais veids kā mazināt slīdamību. “Ietves ir domātas, lai cilvēki varētu pārvietoties, līdz ar to pēc iespējas tiek samazināta slīdamība, lai novērstu iespējamās traumas. Saprotam, ka vecāki ziemā gribētu pa ietvēm bērnus vest ragaviņās, bet drošība ir svarīgāka. Protams, ziemas apstākļos ne vienmēr un visur izdodas pilnībā novērst slīdamību, bet, cik tas ir iespējams mainīgos laika apstākļos, cenšamies to darīt,” pavēstīja Bauskas novada domē.
SIA “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis atzīmēja, ka Latvijā ziemas mēnešos ielas tiek kaisītas ar sāli vai smiltīm, jo tie ir gan mūsu klimatam atbilstošākie, gan arī finansiāli izdevīgākie materiāli.
“Bauska ir viena no retajām pašvaldībām, kur uz ceļiem un ietvēm faktiski netiek kaisīts tīrs sāls, bet tikai sāls un smilts maisījums. Tādējādi Bauskā kopumā izmantotais sāls daudzums un to koncentrāts uz ielām ir mazāks nekā citviet. Protams, esam pētījuši dažādus alternatīvus pretslīdes materiālus, tomēr ir vairāki iemesli, kāpēc Latvijā pamatā tiek izmantots sāls un smilts. Pirmkārt, jāņem vērā cenas un mēroga faktors, otrkārt, Latvijas klimatiskie apstākļi,” teic V. Purvinskis.
Viņš stāsta, ka alternatīvos līdzekļus var droši izmantot savas mājas pagalmā, nokaisot piebraucamo ceļu, jo tie ir labs risinājums, kad jākaisa maza teritorija un kad materiāla vajag nelielā daudzumā. Savukārt, ja ir jāuztur pilsēta ar daudziem simtiem tūkstošu vai miljonu kvadrātmetru, šis risinājums kļūst pārāk dārgs un neefektīvs, jo alternatīvie pretslīdes materiāli izmaksā 10 līdz 30 reizes dārgāk. Piemēram, Bauskā vienā ziemas mēnesī tiek kaisīti ceļi un ietves vairāku simtu tūkstošu kvadrātmetru platībā.
Latvijai kā vienai no Baltijas jūras piekrastes valstīm raksturīgi mainīgi laikapstākļi – vienu nedēļu ir sals, bet nākamajā nedēļā temperatūra ir virs nulle grādiem. Pastāvīga sniega sega Latvijā, pretstatā Norvēģijai vai Somijai, ir salīdzinoši īsu brīdi, tāpēc ziemas radītie izaicinājumi ir jārisina konkrētos periodos.
“Norvēģijā, kur stabila un pastāvīga sniega sega turas vairākus mēnešus, ļoti labi strādā granīta šķembas, turpretī Latvijā šis risinājums ir rūpīgi jāizvērtē, jo mainīgajos laikapstākļos mēs pieredzētu to, ka uznāk sals, tiek nokaisītas šķembas, pēc dažām dienām sniegs nokūst, šķembas paliek uz ceļa un intensīvas satiksmes apstākļos var tik “iemestas” automobiļu stiklā. Tāpat tās varētu radīt kaitējumu kanalizācijas sistēmām. Pilsētvides uzturētājam šķembas būtu operatīvi un regulāri jāsavāc pēc katra atkušņa, un tas radītu vēl papildu izmaksas,” skaidro “Vizii Urban” pārstāvis V. Purvinskis.
Mainīgos laikapstākļos “Vizii Urban” izmanto smilts un sāls maisījumu – smilts nodrošina pretslīdi, bet sāls – kušanas procesu. Sāli parasti lieto tad, ja ziemas apstākļos jānodrošina “melns” ceļa segums, proti, lai uz autoceļiem nokūst sniegs un ledus un to var notīrīt no ceļa seguma. Savukārt lielā salā sāls netiek izmantots, jo tas nesniedz nepieciešamo efektu. Lielos mīnusos sāls kādu brīdi izkausē ledu un sniegu, tad pēc laika tas viss atkal var ātri uzsalt un ceļš var palikt slidens.
Purvinskis norāda, ka attiecībā uz gājēju ietvju kaisīšanu ar sāli pieredze dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. “Ir vietas, kur nodrošinām ietvju kaisīšanu tikai ar smiltīm. Tas atkarīgs no iedzīvotāju vēlmēm un pašvaldības uzstādījuma. Ja prasībās nav noteikts, ka ietvēm ziemā jābūt ar “melnu” segumu, tad tās atbrīvojam no sniega un nokaisām ar smiltīm. Šādos gadījumos jārēķinās, ka ietves būs klātas ar sniega segu un vietām var būt slidenas,” paziņo V. Purvinskis.
