Piektdien, 22. martā, Jēkabpilī notika Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā piedalījās arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Tajā pārrunātas galvenās problēmas ministrijas pārziņā esošajās funkcijās Zemgales reģionā, portālu informēja Zemgales plānošanas reģiona pārstāve Undīne Šulca.
Lai diskutētu par aktualitātēm Satiksmes ministrijas nozares jautājumos, tostarp reģionālo ceļu sakārtošanu un uzturēšanu, reģionālo sabiedrisko transportu, pasta pakalpojumu pieejamību un attīstību, kā arī “Rail Baltica” aktualitātes, Attīstības padomes sēdes politiķi uzklausīja satiksmes ministru Kasparu Briškenu.
“Lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību, budžeta sarunās jāpanāk lielāks finansējums autoceļu fondam, jāpilnveido kritēriji prioritāri remontējamiem ceļiem, nodrošinot kvalitatīvu piekļūstamību sociāli svarīgām iestādēm, tostarp skolām un pansionātiem”, sarunās ar Zemgales plānošanas reģionā attīstības padomi uzsvēra satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Viņš akcentēja, ka ceļu fondā ir jābūt lielākam proporcionālajam sadalījumam no akcīzes nodokļa naftas produktiem, lai ceļu remontiem būtu pieejams lielāks finansējums kā līdz šim. Tam būtu jābūt vismaz 80% apmērā šobrīd esošo 52% vietā.
Ministrs informēja, ka Bauskas-Iecavas apvedceļa būvniecība tiks virzīta kā publiskās un privātās partnerības projekts, tāpat kā tas tika īstenots Ķekavas apvedceļa gadījumā.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atklāja, ka ministrs solījis, ka divu mēnešu laikā varētu būt Ministru prezidentei uz galda dokumentācija par Bauskas un Iecavas apvedceļu un tad izietu arī saskaņošanas procesu. Okmanis gan norādīja, ka līdzīgs stāsts bijis jau pērn 13. oktobrī, kad bija tikšanās Satiksmes ministrijā un arī tad solīja virzību divu mēnešu laikā.
Jēkabpils novada pašvaldības interesējošie jautājumi skāra tiltu pār Daugavu. Vietvaras pārstāvis norādīja, ka tuvākās desmitgades laikā pastāv risks, ka tiltam samazināsies kravnesība un būtu jāievieš transporta masas ierobežojumi. Jau ilgstoši norādīts uz otra tilta nepieciešamību. Būvprojekts ir, taču nav rasti līdzekļi tā būvniecībai. Briškens skaidroja, ka šobrīd norit sarunas ar Aizsardzības ministriju, lai rastu maksimāli labākos veidus un nākotnē veidotu savienojumu ar Ādažu militāro bāzi un topošo Sēlijas poligonu. Plānojot ar aizsardzības transportu saistīto plūsmu, ir iespēja rast papildu nepieciešamo finansējumu ceļu infrastruktūras uzlabojumiem, tostarp, iespējams, tilta būvniecībai.
Savukārt, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis uzsvēra, ka novadā šobrīd akūts jautājums ir dzelzceļa pārmiju automatizācija. Pārmijas tiek organizētas manuāli, līdz ar to satiksme ir būtiski kavēta, jo pie pārbrauktuves veidojas garas rindas. Arī šajā aspektā ministrs skaidroja, ka tiek meklēti risinājumi, jo novadā dzelzceļa infrastruktūru izmanto ne tikai pasažieru pārvadājumiem, bet arī uzņēmēji, tostarp AS “Dobeles dzirnavnieks”.
Tāpat politiķiem aktuāls bija jautājums par tā saucamo “pasta reformu”. Ziņa par to, ka daudzviet tiks slēgtas vairākas pasta nodaļas radīja plašu sabiedrības rezonansi. Dobeles novada pašvaldības priekšsēdētājs min, ka pastam nav tikai sūtījumu apkalpošanas funkcija, tam ir arī būtiska sociālā loma. Abas puses apstiprināja, ka šobrīd panāktā reformas apturēšana ir nozīmīga. Briškens skaidroja, ka jau tuvākajā laikā visas iesaistītās puses tikties pie sarunu galda, lai panāktu maksimāli efektīvu rezultātu, kas neradītu negatīvu ietekmi uz sabiedrību.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis klātesošos iepazīstināja ar pieejamo ceļu finansējumu, kā arī informēja par plānotajiem būvdarbiem un ceļu remontiem. Paredzēts, ka Zemgales reģionā šogad darbus uzsāks 16 ceļa posmos. Savukārt VSIA “Autotransporta direkcijas” valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune informēja par aktualitātēm sabiedriskā transporta jomā, tostarp par biļešu un tarifu maiņu, kā arī maršruta tīklu pārstrukturizāciju.
Pēc satiksmes nozares jautājumu apspriešanas, sēdēs kārtībā bija vēl pieci jautājumi. Attīstības padomes sēdes politiķi apstiprināja grozījumus Zemgales plānošanas reģiona 2024.gada budžetā. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu Zemgales plānošanas reģiona darbību un apstiprināto dokumentu izpildi, pamatojoties uz Zemgales plānošanas reģiona nolikumu. Tāpat apstiprināja redakcionālas izmaiņas ZPR attīstības programmā 2021. – 2027.gadam. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu aktuālo reģionālo projektu sarakstu iestrādāšu plānošanas dokumentā;
Zemgales politiķi lēma par ZPR Apbalvojuma nolikumu, kā arī atbalstīja ZPR piedalīšanos Latvijas skolēnu zinātniskās pētniecības konferences 2.posmā – Zemgales reģiona skolēnu zinātniskās pētniecības konferencē, kas norisināsies attālināt 26.aprīlī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātē.
Lai nodrošinātu ZPR attīstības padomes kapacitātes paaugstināšanu, nolemts piedalīties pieredzes apmaiņas vizītē Sligo (Īrija). Vizītes laikā plānots gūt pieredzi vēja un saules enerģijas ražošanas kopienu veidošanā, to darbības normatīvajiem un finansiālajiem aspektiem. Paredzētas tikšanās ar uzņēmējiem un iegūt praktisku pieredzi apmeklējot “Sliabh Bawn” vēja parku, kas veidots apvienojoties vairākiem kopuzņēmumiem.
Pēc rotācijas principa, sēde šoreiz norisinājās Jēkabpils novada, Jēkabpils Tautas namā. Pēc sēdes noslēguma, dalībnieki apskatīja rekonstruēto namu. Savukārt nākamā padomes sēde plānota 23.aprīlī, attālinātā formātā.
Atgādinām, ka Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēs piedalās pašvaldību pārstāvji no Jelgavas valstpilsētas, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadiem. Savukārt, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs ir Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
