Šonedēļ Bauskas pilsētā vietējais uzņēmums SIA “Viona” sācis bedru remontu ar karsto asfaltu, portālu informēja Bauskas novada pašvaldībā.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska pastāstīja, ka Bauskas ielās ziemas mēnešos avārijas bedres novērstas, izmantojot aukstā asfalta tehnoloģiju. Janvārī un februārī labota Salātu iela, tur iedobes aizpildītas 11 kvadrātmetru platībā un iztērēti 402 eiro, bedres novērstas arī Upmalas, Parka un Baznīcas ielā, samaksājot par darbu veikšanu 1096,99 eiro.
Marta vidū Bauskas ielās avārijas bedres “lāpītas”, pielietojot šķembu un bitumena emulsijas tehnoloģiju. Šo metodi Bauskā sāka izmantot jau pagājušajā gadā, norādot, ka tā ir ekonomiski pamatota, teju trīs reizes lētāka par auksto asfaltu, turklāt darbi paveicami salīdzinoši ātri.
“Šī tehnoloģija ir tikpat noturīga kā karstais asfalts, bet vienkārši to līdz šim pilsētā nepraktizējām, jo pa virsu bitumam tiek bērtas smalkās šķembas un pie ātruma 50 km/h nav izslēgts, ka akmeņi lido pa gaisu, radot draudus apkārtējiem. Pilsētā tomēr līdz šim pieturējāmies pie asfalta masas – karstās vai aukstās, taču viss plūst un mainās,” iepriekš skaidroja Bauskas apvienības pārvaldes būvinženiere Agita Eglinska.
Uzlabojoties laikapstākļiem un paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, pašlaik bedru novēršana notiek ar karstā asfalta tehnoloģiju. L. Vasiļauska norādīja, ka bedres tiks labotas ielās atbilstoši satiksmes intensitātei.
Bedrainās Bauskas ielas sagādā ne mazums raižu autovadītājiem. Baušķenieks Kārlis stāsta, ka divas reizes Salātu ielas bedrē pārsitis riepu. Tā kā auto ir apdrošināts, zaudējumus kompensēja apdrošinātājs.
Uzņēmuma „BTA Baltic Insurance Company” pārstāve Anna Bērziņa norādīja, gan apdrošinātājs, gan privātpersona var vērsties pret pašvaldību, lai pieprasītu kompensāciju par bedrēs bojātu auto. Gadījumos, kad transportlīdzeklis ir guvis bojājumus iebraucot ceļa seguma bedrē, apdrošinātājs izvērtē konkrētā ceļa posma/ielas uzturētāja atbildību un, ja tā darbība vai bezdarbība ir cēlonis transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem pēc iebraukšanas bedrē, apdrošinātājs izmanto tiesības vērsties ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pret atbildīgo personu.
A. Bērziņa atzīmē, ka izmaksas, kas saistītas ar neveiksmīgu iebraukšanu bedrē, nereti pārsniedz vairākus simtus eiro, tādēļ mierīgāk pa sliktā stāvoklī esošiem ceļiem var braukt tie autovadītāji, kuri savam spēkratam noformējuši “Kasko” polisi. Ja gadījies iebraukt bedrē un ja ir šāda polise, tad automašīnas vadītājam ir tikai jāsazinās ar savu apdrošinātāju un tas sedz izmaksas atbilstoši polises noteikumiem.
Savukārt, ja sanācis iebraukt bedrē un nav “Kasko” polises, bet ir vēlme iegūt kompensāciju no ceļa uzturētāja, tad automašīnas vadītājam ir jāveic notikuma foto un video fiksācija, jāziņo policijai, kā arī pašam tālāk jāvēršas pie ceļu uzturētāja. A. Bērziņa atzīst, ka tas var būt sarežģīts un laikietilpīgs process.
Viņa norāda, ka pašvaldības kompetencē ir gādāt par savas administratīvās teritorijas ielu uzturēšanu, tāpat pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, lai administratīvās teritorijas ielas pastāvīgi tiktu uzturētas satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Vaicājot, vai ir izdevies no kādas pašvaldības piedzīt kompensāciju par labu autovadītājiem, kuru spēkrats cietis dangu dēļ, A. Bērziņa apliecina, ka ir izdevies gan. “Pašvaldību attieksme pret šādām situācijām nav viennozīmīga un ne visus gadījumus izdodas atrisināt savstarpēji vienojoties, tādēļ visbiežāk šādus strīdus izšķir tiesa,” teic A. Bērziņa.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska informēja, ka šogad Bauskas novada pašvaldībā neviens nav vērsies ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu.
