
Bauskas iedzīvotāja Rudīte grib vērsties pie pilsētniekiem ar lūgumu būt godprātīgiem un sakopt pēc saviem mājdzīvniekiem. “Upju malas, pastaigu vietas Bauskā pilnas suņu mēsliem. Arī Salātu un Rīgas ielai piegulošais laukums (netālu pie peldbaseina) suņu izkārnījumu pilns. Vai Bauskas novada pašvaldības policija nevar pievērst lielāku uzmanību šīm nebūšanām?” interesējas Rudīte. Viņa norāda arī vēl kādu apstākli – minētajās vietās nav neviena suņu mēsliem domāta konteinera (tādi ir tik pie Karpa dārza), un pat parastie konteineri ir retums.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska paskaidroja, ka pašlaik Bauskas pilsētas teritorijā jau ir uzstādītas piecas speciālās atkritumu urnas suņu izkārnījumiem. Pašvaldība vērtē iespēju uzstādīt tās arī abu upju piegulošajās teritorijās, kā arī laukumā pie Salātu ielas, kur nākotnē plānots aktīvās atpūtas laukums. Netiek gan apsvērta iespēja pie šīm urnām izvietot arī speciālus maisiņus izkārnījumu savākšanai, jo tie, visticamākais, pazustu vienas nakts laikā. Kopumā Bauskas pilsētā ir 45 atkritumu urnas, kurās drīkst mest arī savāktos suņu izkārnījumus. Svarīgākais, lai paši suņu saimnieki būtu apzinīgi un neatstātu piemēslotas zaļās teritorijas pilsētā, akcentē L. Vasiļauska.

Savukārt Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis teic, ka policija iespēju robežās rīta un vakara stundās, kad cilvēki parasti izved suņus pastaigā, uzrauga situāciju, brīdina un aizrāda suņu īpašniekiem. “Ir gadījumi, kad iedzīvotāji atsakās savākt aiz sava suņa, tad bezatbildīgā persona var saņemt arī naudas sodu. Taču policisti nevar būt klāt visu laiku. Pašvaldības policija arī turpmāk pievērsīs šai problēmai uzmanību,” paziņo B. Ostrovskis.
Jāmin, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.266 ”Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” paredz, ka suņa īpašniekam ir pienākums apdzīvoto vietu teritorijā savākt aiz sava dzīvnieka tā ekskrementus.

Par mēslu nesavākšanu suņu īpašniekiem piemērojams sods. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.pants ”Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana” nosaka, ka par šo noteikumu neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro.
Foto: Atkritumu urnas, kas uzstādītas Liepājā. Foto:liepajniekiem.lv