
Bauskas novada iedzīvotāji ar “Bauskas Dzīves” starpniecību vēlējās noskaidrot, vai tiks atputekļoti neasfaltētie ceļi un ielas. “Pavasarī, kamēr koki, krūmi vēl bez lapām un ir sauss laiks, putekļi no grantsceļiem ir neganta problēma. Vai plānots kādus pašvaldības ceļu posmus atputekļot, kurus tieši? Vai cilvēkiem jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, vai to iniciē pati pašvaldība?” interesējās iedzīvotāji.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka apliecināja, ka arī šogad pašvaldības budžetā paredzēti līdzekļi atputekļošanai – gan ceļu posmiem, kuri jau ilgstoši tiek apstrādāti pret putekļiem, gan tiem, kas apzināti tikai pērn. Šogad Bauskas pilsētā paredzēts atputekļot 10 990 m², Iecavas pilsētā – 35 635 m² ielu, bet pārējā novadā – teju 300 tūkst. m²ceļu.
Parasti jaunus iesniegumus par putekļainajiem ceļiem no iedzīvotājiem saņem vasaras laikā. Uzreiz pēc iesnieguma atputekļošana gan netiek veikta. Vispirms konkrēto posmu izvērtē. Ja lemj par tā apstrādi, tad to dara tikai nākamajā sezonā.
J. Kalinka arī informē, ka nolemts izstrādāt noteikumus, kuros būtu konkrēti kritēriji, pēc kuriem vieglāk novērtēt, vai konkrētais posms ir iekļaujams atputekļojamo ceļa posmu sarakstā. Iespējams, līdzīgi kā valsts ceļu gadījumā, svarīga būs gan apdzīvotība ceļa tuvumā, gan satiksmes intensitāte.
No gada uz gadu pašvaldībai piederošo atputekļoto ceļa posmu skaits pieaug. J. Kalinka stāsta, ka agrāk šāda prakse novadā tika maz izmantota, tagad vairāk. Iedzīvotāji arvien var vērsties ar iesniegumu pašvaldībā, un pēc izvērtēšanas ļoti iespējams, ka posms turpmāk tiks apstrādāts ar speciālo minerālo maisījumu. Retāk ir tādi gadījumi, kad kāds posms no saraksta tiek izslēgts.
Pašvaldība atputekļošanu veic tikai tai piederošajos ceļa posmos. Ja iedzīvotāju iesniegums attiecināms uz valsts ceļiem, tad tas tiek pārsūtīts VSIA «Latvijas Valsts ceļi». Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis piebilst, ka lielākās sūdzības esot tieši par valsts ceļiem, jo uz tiem ir arī intensīvāka satiksme. Tas iedzīvotājiem radot priekšstatu, ka pašvaldība nekā nedara, lai šo problēmu risinātu. Apvienību pārvalžu vadītāji cenšoties darbus organizēt tā, lai ceļi tiktu apstrādāti, jau tuvojoties putekļu sezonai, jo nevēlas saņemt iedzīvotāju sūdzības.
Atputekļošanu veic konkrētās apvienības teritorijas ceļu apsaimniekotājs, kas izvēlēts konkursa kārtībā. Jau iepirkumā šāds pakalpojums tiek norādīts. Savukārt pašvaldība seko līdzi, vai pakalpojums sniegts kvalitatīvi. Pērn, kā stāsta J. Kalinka, apsaimniekotājiem esot arī bijis darbs jāveic atkārtoti, jo tas nebija izdarīts kvalitatīvi.
Atputekļošanas darbus parasti sāk, kad tos pasūta apvienības pārvalde, bet visbiežāk tas ir maijā, iestājoties sausākam laikam. Ideālā variantā apstrāde būtu jāveic pat divas reizes sezonā, taču, ja ceļš pareizi apstrādāts, efekts saglabājas praktiski visus vasaras mēnešus. Svarīgi speciālo maisījumu iestrādāt mitrā ceļa virsmā, vienlaikus izvairoties arī no pārlieku liela slapjuma.