Šodien, 23. maijā, pulksten 18 Vecumnieku Tūrisma informācijas punktā norisināsies izzinošs stāstu vakars “Dzelzs manufaktūras 17. gadsimtā. Vecmuiža. Kas tai kopīgs ar Bauskas pili?”, portālu informēja Bauskas novada TIC pārstāve Elīna Stilve.
Viņa atklāja, ka vakara gaitā Bauskas pils muzeja speciāliste Ruta Garklāva klātesošos iepazīstinās ar 17.gadsimta dzelzs manufaktūru darbību, lielgabalu liešanu un kādas funkcijas veikusi Vecmuižas-Riežu manufaktūra. Tāpat speciāliste dalīsies informācijā par to, kas saista kādreizējo Vecmuižas-Riežu manufaktūru ar Bauskas pili un kas par to liecina.
E. Stilve atgādina, ka 1650. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba vadībā tika dibināta Vecmuižas-Riežu manufaktūra, kas darbojās līdz 1686.gadam. Tā atradās abos Zvirgzdes upes krastos un kopumā aizņēma vairāk kā 20 ha plašu teritoriju. 1681. gadā manufaktūra sastāvēja no dubultdomnas (krāsns-kausētavas tipa iekārtas), mehāniskā vesera kalves, lielgabalu urbtuves, slīpēšanas un virpošanas darbnīcām, divu formu izgatavošanas darbnīcām, ogļu šķūņa, dažām dzīvojamām mājām, naglu kaltuves un rūdas drupinātavas. Vairumu no manufaktūrā esošajām ierīcēm darbināja ar ūdens spēka palīdzību, kuru uzkrāja, aizdambējot Zvirgzdes upi.
Manufaktūrā dzelzi ieguva ar netiešo metodi, kad vispirms no domnas ieguva čugunu, kuru pēcāk pārkala dzelzī, taču no čuguna arī tika lieti lielgabali, lodes, granātas, katli, u.c. saimniecībā noderīgi priekšmeti. Šī ir viena no deviņām tā laika hercogistē esošajām dzelzs manufaktūrām, kas minētas rakstiskajos avotos.
2016. un 2017. gadā Vecmuižas-Riežu dzelzs manufaktūras vietā (tag. Vecumnieku pag. “Asaru” māju teritorijā) tika veikti arheoloģiskie izrakumi ar mērķi izpētīt darbnīcu izvietojumu ainavā. Arheologiem par pārsteigumu, tika atrasti vairāki vērtīgi priekšmeti, čuguna un dzelzs fragmenti, kas pierāda rakstisko avotu ticamību un pēc to analīzēm – arī iegūtā dzelzs teicamo kvalitāti. Daļa no šiem arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem priekšmetiem aplūkojami arī Vecumnieku Tūrisma informācijas punktā.
Foto: Arheologu atklātā dzelzsrūdas glabātava reiz izskatījusies pēc resniem baļķiem veidotas kastes. Vēl saglabājušās rūdas paliekas. Zaļais slānis, iespējams, ir izrūsējusi rūda vai smilts ar kādām piedevām.Foto – Dita Auziņa
