Latvijā 2023. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 399 tūkstoši jeb 21,6 % iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2024. gadā veiktās iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas provizoriskie dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Nabadzības risks samazinājās strādājošiem darbspējas (18 līdz 64 gadu) vecuma iedzīvotājiem, pagājušā gadā sasniedzot 8,5 % (kopš 2022. gada samazinājums par 1 procentpunktu). Augsts nabadzības risks bija pirmspensijas (55 līdz 64 gadu) vecuma iedzīvotājiem (22,8 %), savukārt īpaši augsts nabadzības risks – iedzīvotājiem vecumā no 60 līdz 64 gadiem (pērn katrs ceturtais jeb 25,5 % no viņiem bija pakļauti nabadzības riskam).
Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 641 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2022. gadā – 563 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2023. gadā sasniedza 1 346 eiro mēnesī (2022. gadā – 1 182 eiro mēnesī).
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (32,7 %), bet vismazākais – Rīgā (14,2 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29,8 %, Kurzemē – 26,6 % un Zemgalē – 22,2 % iedzīvotāju.
Nabadzības risks pieauga vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, bezdarbniekiem un mājsaimniecībām ar bērniem
Nabadzības risks pieauga mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām – bezdarbniekiem (18 līdz 64 gadi) nabadzības risks pērn sasniedza 57,7 % (kopš 2022. gada kāpums par 4,1 procentpunktu), senioriem vecumā no 65 gadiem – 41,4 % (kāpums par 1,3 procentpunktiem), mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem3 – 30,4 % (kāpums par 0,8 procentpunktiem) un mājsaimniecībām ar diviem pieaugušiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem – 20,8 % (kāpums par 1,3 procentpunktiem). Savukārt vecāka gadagājuma (65 gadi un vairāk) iedzīvotājiem, kuri dzīvoja vieni, nabadzības risks nedaudz samazinājās – no 67,8 % 2022. gadā līdz 66,3 % 2023. gadā. Pārējiem iedzīvotājiem nabadzības risks saglabājās bez būtiskām izmaiņām.
Sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem ir mazinājusies
Nabadzības riska novēršanā liela nozīme ir sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, to ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem ir nedaudz mazinājusies. Pagājušajā gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,2 procentpunktiem (2022. gadā – par 18,1, 2021. gadā – par 18,2, 2020. gadā – par 17,1 procentpunktu). Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldību atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, 2023. gadā nabadzības riskam būtu pakļauti 37,8 % iedzīvotāju.
Plašāks ieskats par iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība”, kā arī no 2025. gada 16. janvāra būs pieejams informatīvajā apskatā “Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā”.
Dati iegūti no CSP 2024. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas, kas tika veikta no 31. janvāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā piedalījās 10,5 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 6 tūkstoši mājsaimniecībām. Līdzīgā 2025. gada aptaujā CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2024. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.
Avots: CSP
