Putnkopības un pārtikas ražošanas uzņēmums ”Ķekava food” plāno Bauskas novadā būvēt biogāzes ražotni. Paredzēts, ka jaunajā stacijā gadā 50 000 tonnu vistu kūtsmēslu tiks pārstrādāti par biogāzi un biometānu. Projekta izstrādātāji teic, ka pārstrādes process norisināsies slēgtā sistēmā, tādējādi neradot nepatīkamas smakas. Tam gan īsti netic baušķenieki, jo biogāzes stacija atradīsies vien dažus kilometrus no pilsētas, vēstīts Vidzemes televīzijas sižetā speciāli ReTV.
Bauskas pievārtē – Ceraukstes pagasta Janeiku ciemā – jau izsenis atradusies putnu fabrika, kas pagājušā gada februārī apvienojās ar līdzīga profila uzņēmumu A/S ”Ķekava foods.” Uzņēmuma teritorijā pašreiz ir vairāk nekā 30 putnu kūtis un atklāta tipa mēslu krātuve. Tagad uzņēmums iecerējis šajā teritorijā izbūvēt modernu biogāzes staciju, līdz ar to atteikties no atklātās mēslu krātuves.
Kā skaidro A/S ”Ķekava foods” tehniskais direktors Romāns Ivanovs, uzņēmumam jau sen bija tāds sapnis, sagatavot tādu slēgtā tipa ražotni. Tas nozīmē, ka mēs no dabas ņemam kaut ko dabisku un dabai atgriežam dabisko. Šajā gadījumā tas nozīmē, apsaimniekojot vistu kūtsmēslus, kas tiks ņemti gan no Janeikās esošajām putnu fermām, gan vesti no uzņēmuma fermām Ķekavā, tiks ražota biogāze. Daļa no tās tiks attīrīta līdz biometānam un ievadīta A/S ”Gasso” tīklā. Iespēja pieslēgties gāzes vadam arī esot bijis iemesls, kāpēc biogāzes staciju uzņēmums izvēlējies būvēt Bauskas novadā nevis Ķekavā.
“Blakusprodukts šai tehnoloģijai ir digestāts, kuru atdosim kompānijai, kas nodarbosies ar digestāta izplatīšanu, ko viņi tālāk pārdos zemniekiem, kuri esot ļoti ieinteresēti dabūt šo materiālu,” teic ”Ķekava foods” tehniskais direktors Romāns Ivanovs.
Kā biogāzes ražotnes ieceres prezentācijā stāstīja uzņēmuma parstāvji un projektētāji, ražošanas process norisināsies slēgtā sistēmā. 95% no visiem cauruļvadiem atradīšoties zem zemes, bet, atverot tvertni, tikšot izmanto hidrauliskie sūkņi un filtri, tādējādi maksimāli samazinot iespējamo smaku nonākšanu gaisā.
Uz prezentāciju sanākušo cilvēku nebija daudz, bet uzrunāto viedokļi atšķīrās. Oskars ir par atjaunojamo resursu izmantošanu, tāpēc atbalsta biogāzes stacijas izveidi. Viņaprāt, arī bažām par smakām iemesla neesot: ”Ja var apgalvot, ka tas aromāts nebūs, tad arī nebūs. Mūsdienu jaunās tehnoloģijas, ko ražo, tur neko nejūt.”
Atjaunīgās enerģijas ražošanu atbalsta arī novada vides speciālists, bet, līdzīgi, kā izskanējis interneta komentāros, piesardzīgi raugās uz iespēju paglābt tuvumā esošo pilsētu no nepatīkamām smakām.
”Svarīgs arguments ir arī tas, kurā pusē atrodas biogāzes ražotne pret Bauskas pilsētu. Valdošie vēji mums parasti ir rietumu un dienvidrietumu. Šis objekts atradīsies tādā vēju plūsmā, kas ir aiz pilsētas, tie vēji tā kā nenāks virsū, bet tāpat tuvumā dzīvojošie to varētu manīt. Uz to, ka nebūs nekādu smaku, gan nevar lolot nekādas cerības. Jautājums – cik lielā mērā tās būs un cik lielā mērā tās traucēs iedzīvotājiem,” intervijā TV pauda Bauskas novada vides speciālists Valērijs Gabrāns.
Plānots, ka gadā tiks pārstrādāti ap 50 000 tonnu putnu kūtsmēslu, bet ar saražotās gāzes apjomu ”X” stundā varētu apsildīt visu Bausku. Pašvaldības izveidotās publiskās apspriešanas aptaujas anketas, kurās lūgts izteikt viedokli par atļaujas izsniegšanu biogāzes stacijas būvniecībai, iedzīvotāji var iesniegt klientu apkalpošanas centrā vai nosūtīt būvvaldei līdz 24. februārim.
