No 14. februāra līdz 17. martam norisinās sabiedriskā apspriešana par vēja elektrostaciju (VES) parka “Bauska-Ķekava-Ogre” ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu. Iedzīvotāji var iepazīties ar projekta dokumentāciju un izteikt savu viedokli, savukārt sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks Vecumnieku tautas namā pirmdien, 3. martā, pulksten 18, portālu informēja uzņēmumā SIA “Latvijas vēja parki”.
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu sagatavoja Igaunijas uzņēmums “Skepast&Puhkim” un tā apakšuzņēmējs SIA “Skepast&Puhkim”.
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā vērtēta paredzētās darbības radītā
trokšņa ietekme, mirgošanas efekts, ietekme uz dabas vērtībām un bioloģisko
daudzveidību, padziļināti analizējot ietekmi uz ornitofaunu un sikspārņiem, ietekmi uz apkārtnes
ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī augsnes, grunts, gruntsūdens un virszemes ūdeņu
piesārņojuma iespējamību. Ietekme uz gaisa kvalitāti analizēta VES parka būvniecības
procesam, jo parka ekspluatācijas laikā emisijas gaisā neveidosies, norādīts IVN ziņojumā.
IVN secināts, ka nav identificēti tādi faktori, kas nepieļautu projekta realizāciju, tomēr nepieciešams veikt vairākus ietekmi mazinošus pasākumus. Šie nosacījumi attiecas uz trokšņa līmeni, mirgošanas efektu, dzīvnieku un putnu aizsardzību, kā arī biotopu un ainavas saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iespējami mazāku ietekmi uz vidi, noteikti vairāki obligātie nosacījumi. Paredzēts, ka vēja turbīnu augstums nepārsniegs 300 metrus, bet maksimālā jauda būs 8 megavati. Projektēšanas stadijā jāizvēlas turbīnu modeļi, kuru trokšņa un mirgošanas efekts neatšķiras no sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma modeļiem. Ja būvprojekta izstrādes laikā paredzētas izmaiņas turbīnu novietojumā, nepieciešams veikt atkārtotu izvērtējumu par iespējamo ietekmi uz vidi, īpaši attiecībā uz trokšņa un mirgošanas efektu.
Sākotnējā projekta versijā tika plānota 51 vēja elektrostacijas izbūve, taču, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības ekspertu ieteikumus un valsts institūciju norādījumus, vēja turbīnu skaits tika samazināts līdz 18, ievērojot optimālo novietojumu, kas mazinātu ietekmi uz vidi.
Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas noteica izmaiņas projektā, bija konstatētie aizsargājamie biotopi, tostarp boreālie meži un mitrāji, kuru fragmentācija varētu būtiski ietekmēt vietējo ekosistēmu. Īpaša uzmanība pievērsta sikspārņu un putnu migrācijas ceļiem. Tādējādi atmežošana būs pieļaujama tikai laika posmā no augusta līdz 15. februārim (ārpus putnu ligzdošanas perioda). Tāpat būs jāveic regulārs sikspārņu monitorings vēja parka darbības laikā.
Vienlaikus norādīts, ka izcirtumos un jaunaudzēs pēc iespējas jāsaglabā gan ekoloģiskas nozīmes koki, gan dobumainie koki. Ja kāds šāds koks tiek nozāģēts, tā kritalas nesazāģētas jāsaglabā tuvākajā apkārtnē.
Putnu aizsardzības nolūkos uz vēja turbīnām jānovieto speciālas novērošanas kameras, kas ļautu analizēt putnu uzvedību un nepieciešamības gadījumā samazināt turbīnu darbību noteiktos laika posmos.
Ainavu eksperti norādīja, ka vēja turbīnu izvietojums kopumā atbilst pieļaujamajiem ainavas kvalitātes kritērijiem, taču, lai saglabātu noteiktu ainavisko vērtību, dažās vietās bija nepieciešams veikt korekcijas turbīnu izvietojumā.
Izpētē tika secināts, ka VES-18, kas sākotnēji tika plānota cieši blakus Aklajam ezeram Vecumnieku pagastā, realizācija nav iespējama, jo VES izbūve būtiski ietekmētu apvidus hidroloģisko režīmu, kā arī pastiprinātu meža platību fragmentāciju, kas, savukārt, negatīvi ietekmētu noteiktā biotopa platību un īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes tajā. Bez tam, arī ainavu eksperti rekomendēja šo turbīnu izslēgt no parka teritorijas, jo saskatāma ietekme uz ainavu, raugoties no Aklā ezera vietas.
Projekta plānošanas gaitā tika ievērots arī normatīvais regulējums par kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem – teritorijā esošie kultūras mantojuma objekti tiks saglabāti neskarti, un vēja parka infrastruktūra netiks izvietota to tuvumā.
Trokšņa modelēšanas rezultāti liecina, ka vēja elektrostaciju radītais troksnis nepārsniegs normatīvajos aktos noteiktās robežas. Pētījums parādīja, ka maksimālais trokšņa līmenis apdzīvotās vietās nepārsniegs 40 dB, kas ir līdzvērtīgs dabiskam meža fona troksnim un iekļaujas pieļaujamajās normās.
Mirgošanas efekta modelēšanas rezultāti parāda, ka optimizētajā projekta versijā ilgstošs mirgošanas efekts būs sastopams tikai ierobežotā teritorijā, un tas neietekmēs dzīvojamo zonu. Lai samazinātu šo efektu, turbīnas izvietotas ar lielākiem attālumiem cita no citas.
Tika izskatīti arī sabiedrības drošības aspekti, tostarp iespējamie riski saistībā ar ledus gabalu krišanu no turbīnām ziemas periodā. Šo risku mazināšanai paredzēti drošības pasākumi, kas ierobežos piekļuvi noteiktām zonām un brīdinās par iespējamām bīstamām situācijām.
Sabiedrības informēšana un līdzdalība IVN procesā bija viens no svarīgākajiem aspektiem projekta plānošanā. No 2024. gada februāra līdz martam tika rīkotas trīs publiskas apspriedes Baldonē, Vecumniekos un Tomē, kurās iedzīvotājiem bija iespēja uzdot jautājumus un paust savus viedokļus. Kopumā sabiedriskās apspriešanas procesā tika saņemti vairāk nekā 100 jautājumi un priekšlikumi, kas attiecās uz iespējamo ietekmi uz vidi, trokšņa līmeni un dabas aizsardzību.
Papildus tika organizēti semināri par bioloģisko daudzveidību, ainavu un kultūrvēsturi, kā arī citiem jautājumiem. Iedzīvotāju un vides ekspertu rekomendācijas tika ņemtas vērā un iekļautas projekta gala versijā, nodrošinot, ka vēja parka ietekme tiek mazināta līdz iespējamam minimumam.
tā saistītās infrastruktūras izbūve Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku
pagastā. VES parkam tuvākās apdzīvotās vietas ir Baldones pilsēta (izpētes teritorija izvietota ap 1 km uz DA no Baldones), kā arī vairāki ciemi – Vecumnieki (izpētes teritorija izvietota ap 5 km uz Z no
Vecumniekiem), Mercendarbe, Vārpas, Piebalgas, Dzelzāmurs, Zvirgzde.
Pabeidzot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tiks uzsākta vēja elektrostaciju parka būvprojekta izstrāde. Šajā posmā tiks detalizēti izstrādāti tehnoloģiskie risinājumi un veikti precīzi aprēķini, kas saistīti ar vēja elektrostaciju izbūves objektiem un infrastruktūru. Būvprojektā iekļaus arī transportēšanas shēmu, kas nosaka, kā vēja turbīnas tiek nogādātas no rūpnīcas uz montāžas vietu, kā arī plānots vispārējais darbu organizācijas process. Lai gan ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā izmantotie raksturlielumi ir maksimāli pielāgoti plānotajam darbības apjomam, atsevišķi tehniskie risinājumi projekta realizācijas gaitā var tikt precizēti. Pēc būvprojekta apstiprināšanas tiks uzsākta būvniecība.
Būvniecības process tiks sākts ar atmežošanas darbiem, kas nepieciešami, lai atbrīvotu teritoriju vēja elektrostaciju montāžas un saistītās infrastruktūras izbūvei. Vienlaikus tiks veikta meliorācijas sistēmu pārkārtošana, lai nodrošinātu pareizu ūdens atvadi un saglabātu hidroloģisko līdzsvaru teritorijā. Pēc tam tiks uzsākta pievedceļu un laukumu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi būvlaukumiem un atvieglos turpmākos montāžas darbus. Paralēli tiks veikta inženierkomunikāciju izbūve, kas ietver elektrības kabeļu un citu infrastruktūras elementu ievietošanu atbilstoši projektētajām specifikācijām.
Kad infrastruktūra būs sagatavota, sāksies vēja elektrostaciju pamatu un pamatnes izbūve. Šis posms ietver dziļu pamatu sagatavošanu un stiprināšanu, lai nodrošinātu konstrukciju stabilitāti. Pēc pamatņu izbūves sekos vēja elektrostaciju elementu piegāde no ražotāja līdz montāžas vietai. Pēc tam, kad turbīnas ir pilnībā uzstādītas un savienotas ar elektrotīkliem, tiks veikta teritorijas rekultivācija.
Nākamais posms ir vēja elektrostaciju kopējā testēšana un ieregulēšana. Šajā posmā tiks veikta sistēmu pārbaude, nodrošinot, ka visi tehniskie parametri atbilst plānotajiem darbības rādītājiem un ka elektrostacijas spēj darboties optimāli. Pēc veiksmīgas testēšanas un ekspluatācijas atbilstības pārbaudes vēja elektrostaciju parks tiek nodots ekspluatācijā, un tas sāk ražot elektrību atbilstoši plānotajai jaudai un darbības režīmam.
paredzēts realizēt līdz 2025. gada beigām. Parka būvniecības darbi varētu aizņemt apmēram 2
gadus. VES parka “Bauska-Ķekava-Ogre” darbības uzsākšana plānota 2028. gadā. Foto: no arhīva
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notiks 25.februārī plkst.18 Tomes tautas namā, Tomē, Ogres novadā, 28.februārī plkst.18 Daugmales multifunkcionālajā centrā, “Skola”, Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, un 3.martā plkst.18 Vecumnieku tautas namā, Rīgas ielā 5, Vecumniekos, Bauskas novadā.
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm varēs pieslēgties arī tiešsaistē. Sanāksmes saites tiks publicētas sanāksmes dienas rītā vietnē: “skpk.lv/zinas/”.
Iepazīties ar ziņojumu un citiem sagatavotajiem dokumentiem var Bauskas novada pašvaldības tīmekļa
vietnē “bauskasnovads.lv” un Bauskas novada pašvaldībā, Vecumnieku apvienības pārvaldes klientu apkalpošanas centrā, kā arī “Latvijas vēja parki” tīmekļa vietnē “vejaparki.lv“. Ar sagatavoto Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā pielikumiem iespējams iepazīties SIA “Skepast&Puhkim” tīmekļa vietnē “skpk.lv/zinas/”.
Rakstiskus priekšlikumus un viedokļus par ziņojumu var iesniegt Enerģētikas un vides aģentūrā līdz 2025.gada 17.martam.
Jau ziņojām, ka Bauskas novada Vecumnieku pagasta un Ķekavas novada Baldones pagasta teritorijā esošajos Latvijas valstij piederošajos mežos paredzēts izbūvēt vēja parku, kurā darbotos līdz 20 vēja elektrostacijas (turbīnas), kur katras stacijas nominālā jauda būs līdz astoņi megavati. Prognozēts, ka vienas stacijas torņa maksimālais augstums var sasniegt 300 metru, rotoru diametrs līdz 200 m.
Prognozējams, ka tiks atjaunoti un potenciāli izbūvēti vairāki kilometri pievedceļu, kā arī attīstīta elektropārvades infrastruktūra. Pērn stājās spēkā noteikumi par vēja elektrostaciju maksājumu kārtību vietējās kopienas attīstībai. Tie paredz, ka finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parka tuvumā, būs 2500 eiro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa par katru (arī nepilnu) vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu. Maksājums tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai.
Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs viena mēnešalga, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas, un tas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Maksājumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem.
Ieguldījums vietējā kopienā attieksies kā uz vēja parkiem sauszemē, tā arī uz jūrā izvietotajām vēja turbīnām, kuru jauda ir vismaz viens megavats un vairāk. Ieguldījums vietējā kopienā tiks piemērots tajos gadījumos, kad vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā vēja parks atradīsies līdz 25 km attālumā no krasta.
Ja vēja projekta attīstītājs plāno palielināt jaudu jau uzstādītai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau izveidotā vēja parkā, arī tad projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai.
