“Gribi vimbu? Maksā!” – makšķernieki sašutuši par licencētās zonas paplašināšanu (37)

Ceturtdien, 27. februārī, Bauskas novada dome lems par saistošo noteikumu apstiprināšanu, kas paredz licencētās makšķerēšanas kārtību Lielupē, Mūsā un Mēmelē novada administratīvajā teritorijā. Šo noteikumu galvenais mērķis ir regulēt zivju resursu izmantošanu, īpaši pavasara nārsta periodā, un nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu. Jāmin, ka noteikumi aizstās iepriekšējos, kas bija spēkā no 2022.-2024.gadam.

Šobrīd saistošo noteikumu projekts ir nodots publiskai apspriešanai, un iedzīvotāji tiek aicināti iesniegt savus priekšlikumus līdz 25. februārim, sūtot tos uz e-pastu pasts@bauskasnovads.lv. Ar tiem iespējams iepazīties pašvaldības mājaslapā bauskasnovads.lv.

Noteikumu paskaidrojuma rakstā vēstīts, ka licencētā makšķerēšana Bauskas novada administratīvajā teritorijā tiek organizēta saskaņā ar “Bauskas Mednieku un makšķernieku  biedrības” izstrādātu nolikumu “Licencētā  makšķerēšana Lielupē, Mūsā un Mēmelē, Bauskas  novadā 2025.–2029. gadam”. 

Salīdzinot jaunizstrādāto ar iepriekšējo nolikumu, būtiskākās izmaiņas ir makšķerēšanas sezonas periodā, licenču cenās, noķerto zivju skaitā, kā arī zonējumā.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, licencētā makšķerēšana tiek pārcelta uz agrāku periodu, proti, sezona sāksies jau 15. martā un ilgs līdz 15. maijam. Iepriekš šis periods bija noteikts no 1. aprīļa līdz 15. maijam. Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Māris Vaitekūns norāda, ka savulaik mūspuses upēs ledus izgāja marta beigās vai aprīļa sākumā, taču pēdējās ziemas rāda, ka šī tendence ir izzudusi. “Faktiski pēdējos trijos gados februārī jau sākās aktīva vimbu cope. Arī šis gads nav izņēmums, jo pavasarīgajās februāra pirmajās dienās vīri no upes vilka ārā vimbas, un tās nebija pērnā gada, kas te uzkavējušās, bet gan uznākušas jaunas. Tāpēc, izvērtējot reālos apstākļus, licencētā sezona ir pagarināta, lai kaut kā zivju resursus varētu regulēt, ” skaidro M. Vaitekūns.

Vēl viena būtiska atšķirība ir attiecībā uz maksimāli atļauto lomu. Iepriekš makšķernieks drīkstēja iegūt un paturēt astoņas vimbas, taču jaunajā nolikumā šis skaits palielināts līdz 10 vimbām. “Pagājušajā gadā aprīļa beigās stājās spēkā grozījumi makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, mainot atsevišķām zivju sugām atļauto paturamā loma apjomu. Vimbām skaits tika koriģēts no piecām līdz septiņām, tālab mums arī vajadzēja ieviest izmaiņas un licencētajā makšķerēšanā tika mainīts skaits no astoņām uz desmit zivīm. Nevaru lāgā izskaidrot, kā “BIOR” uzskaitījis zivju resursus, jo ar paša pieredzi tas lāgā nesakrīt. Savulaik pie Mūsas trases uz tilta varēja vērot vimbas, kuras Mūsā “mudžēt mudžēja”, bet tagad aina pavisam citāda. Upe pārpurvojas, labās nārsta vietas izzudušas un zivju kļuvis krietni mazāk. Tāpat jāatzīmē, ka zivju krājumu saglabāšanā vājākā vieta ir uzraudzības trūkums. Ja ir minimāla kontrole un no upes tā saucamie “gaļinieki” var vilkt simtiem zivju, tad būtu jāpieņem kādi stingrāki mēri. Pats esmu nokārtojis nepieciešamās formalitātes un šogad varēšu personiski pārbaudes veikt, un lūkot patieso ainu pie upes” stāsta M. Vaitekūns.

Arī iepriekš makšķerēšanas teritorijā tika noteiktas divas makšķerēšanas zonas – „A zona” un „B zona”. Šogad zonējums paliek līdzīgs, vien izmaiņas skar Mēmeli, kur licencētā makšķerēšana noteikta visā pilsētas administratīvajā teritorijā – kreisajā krastā noteikta “A zona”. “Šo vajadzēja izdarīt jau sen, bet sanāca, ka pārmaiņas iekustinātas tikai tagad. Bija iecere ieviest arī C zonu, kas būtu Mēmelē līdz pat Kurmenei, taču šādas izmaiņas netika atbalstītas. Taču nākotnē pie šī jautājuma mēs varētu atgriezties,” paziņo M. Vaitekūns.

Viņš aicina ņemt vērā, ka licences būs dārgākas. “Daudzus gadus cenas netika mainītas, taču paši redzam, kā ir augusi dzīves dārdzība. Makšķernieku skaits lielāks nekļūst. Pērn pieredzēts vēl nebijis gadījums, jo pāri palika vairākas sezonas licences. Es domāju, ka prasīta naudas summa par licenci nav augsta un, sezonai beidzoties, katrs jau var sākt atlikt naudu nākamās sezonas licences iegādei,” teic M. Vaitekūns.

Vienas dienas licence A zonā maksās 10 eiro (iepriekš 9 eiro), bet B zonā maksa iepriekšējā – 8 eiro. Sezonas licencēm attiecīgi – 100 eiro A zonā (iepriekš 80 eiro) un 70 eiro (iepriekš 50 eiro) B zonā. Tāpat tiek saglabātas atlaides noteiktām sabiedrības grupām – bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam, senioriem, personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām, kā arī “Goda ģimenes” kartes īpašniekiem. Ar atlaidi A zona licence maksās 70 eiro, bet B zonā 40 eiro. M. Vaitekūns atklāja, ka šobrīd licences tiek drukātas, kad varētu sākt to pārdošanu, vēl nemācēja teikt, bet pieļāva, ka tas varētu būt 8. marts. “Pieraksta sistēma nebūs, bet organizēsim kā iepriekšējā gadā – pēc dzīvās rindas principa,” tā M. Vaitekūns. Licences varēs iegādāties arī tīmekļvietnē manacope.lv un mobilajā lietotnē “Mana Cope”.

Atbilstoši nolikumam, bezmaksas licences var piešķirt Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības biedriem, kuri aktīvi piedalās organizācijas rīkotajos zivju un vēžu resursu, kā arī dabas aizsardzības un saglabāšanas pasākumos. Tāpat bezmaksas licences var saņemt arī Bauskas novada pašvaldības pilnvarotas personas, kuras veic zivju un vēžu ieguves kontroli pašvaldības administratīvās teritorijas ūdeņos. Šīs licences tiek izsniegtas tikai klātienē Bauskas mednieku un makšķernieku biedrībā.

Jāņem vērā, ka iegādātās licences nav atļauts nodot vai pārdot citam makšķerniekam.

Makšķerēšanas licenču veidi un cenas

Paredzēts, ka no licenču pārdošanas iegūtie līdzekļi tiks izmantoti zivju krājumu papildināšanai, vides aizsardzības pasākumiem un makšķerēšanas infrastruktūras uzlabošanai.

Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs M. Vaitekūns spriež, ka sabiedriskajai apspriešanai ir formāls raksturs, jo ar visām institūcijām jaunais nolikums ir saskaņots. “To ir apstiprinājusi Zemkopības ministrija, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde. Šis jautājums pārrunāts arī ar iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm, pašvaldības amatpersonām un iebildumi nav saņemti.  Būtiskus šķēršļus jauno noteikumu apstiprināšanai neredzu. Taču, ja tādi atradīsies, tad sanāk sezona jau būs beigusies -nesākusies,” pauž M. Vaitekūns.

“Bauskas Dzīves” aptaujātie copmaņi, kuri iepriekš, sākoties licencētai makšķerēšanai pilsētas teritorijā, pārcēlās un Mēmeli, kur licenci nevajadzēja, bet pietika tikai ar makšķerēšanas karti, izteica neizpratni un dusmas par plānotajām izmaiņām.

“Kur ir loģika? Iepriekš Bauskā paši pilsētnieki varēja nosacīti par brīvu nodoties savam hobijam. Tagad visur licencētā zona – gribi ķert vimbu, maksā!” sašutis baušķenieks Vilnis. Viņaprāt, jāpaliek pie iepriekšējās kārtības, jo ir jāpadomā par neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kurām katrs eiro ir no svara. Ne visiem ir auto ar ko aizbraukt uz copi, kur nav licencētā makšķerēšana ieviesta.

“Kā lai ar minimāliem ienākumiem iztiek? Gudri var paziņot- krājiet, bet jāatliek jau visam- elektrībai, malkai, zālēm. Kur tos eiro, lai dabū? Pensionāram, invalīdam vēl jāiet stāvēt rindā pēc licences. Absurds!” neizpratnē ir Vilnis.

Savukārt Normunds pastāsta, ka bija dzirdējis runas par jauno nolikumu, bet izstrādāto nav redzējis. Viņš apšauba, ka seniori pētīs pašvaldības mājaslapu, jo datoru, viedierīces neizmanto. “Turklāt paziņojums par sabiedrības viedokļa noskaidrošanu parādījās vien 19. februārī, bet paskaidrojuma rakstā iegrāmatots ir 11. februāris. Vai apzināti tik īss periods atstāts? Kā tie iedzīvotāji tika sasniegti, kuri nelasa pašvaldības ziņas internetā? Cik vispār no mūsu deputātiem ir aktīvi makšķernieki? Tagad deputāti nolems, kur mums makšķerēt un par cik makšķerēt! Novada iedzīvotāji un viņu vajadzības ir mazsvarīgas, tagad bagātie “londonieši” (Rīgas makšķernieki) varēs ieņemt baušķenieku vietas,” uzskata Normunds.