Latvijā turpina attīstīties militārā industrija. Pagājušajā vasarā tika nodibināta Latvijas Militārā moderno tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija, kurā apvienojušies jau 18 uzņēmumi. Tajos ražo dronus, kas strādā gaisā, uz zemes un ūdenī, top moderna sakaru tehnika un tiek ražota optika armijas vajadzībām, attīstās autobūves industrija. Jaunajā asociācijā darbojas arī uzņēmums “Vairog EU” – mazkalibra mācību un kaujas munīcijas ražotāji. Šādu munīciju jau izmanto mūsu Nacionālie bruņotie spēki (NBS), tā tiek sūtīta arī uz Ukrainu, tāpēc uzņēmums šobrīd aktīvi strādā, lai piesaistītu investīcijas, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Mazkalibra munīcijas ražotnē Bauskas novada Gailīšu pagastā, kas savulaik būvēta kā garāžas, atrodas automatizētas iekārtas ložu un patronu ražošanai.
“Šobrīd tur darbojas 9 mm čaulīšu ražošanas līnija, kur no šādām pavisam niecīgām misiņa sākuma izejvielām mēs iegūstam gatavu 9 mm čaulīti. Šis mums ir “seal” aparāts, šeit mēs “sīlojam” – tur nodrošina pret to, lai netiktu klāt mitrums un lai viss būtu skaisti un kvalitatīvi. Mums ir arī sava laboratorija, kur mēs veicam kvalitātes kontroli,” ražotni izrādīja uzņēmuma pārstāve Zane Lucaua.
Munīcijas ražošanu Latvijā attīstīja uzņēmuma “Vairog EU” dibinātājs Juris Viktors Ozols, kurš dzīvojis un strādājis militārajā jomā Kanādā un ASV.
Uzņēmuma vadītāja Beāte Krauze-Čebotare stāstīja, ka Latvijā spējam saražot plašu mazkalibra munīcijas klāstu.
“Ja mēs salīdzinām ar Lietuvas un kaimiņvalstu uzņēmumu, kurš ražo tikai divus kalibrus, tad mēs esam spējīgi ražot vairāk kalibru un dažāda veida patronas, un Latvijā ir arī citi uzņēmumi, ar ko mēs sadarbojamies, savstarpēji pērkot viens no otra gan čaulītes, gan lodes, un tātad ir pozitīvas tendences kopumā militārās jomas attīstībā Latvijā,” teica Krauze-Čebotare.
Munīcijas ražošanā šobrīd lielākā problēma ir izejvielu piegādes.
“Lielākā problēma ir šaujampulveris, kas ir jārezervē faktiski vairākus gadus uz priekšu, kas lielākoties tiek ražots tādās tālās valstīs kā ASV un Kanāda un citur, un, kamēr šis pulveris tiek atvests uz Latviju, paiet ļoti ilgs laiks, uzņēmumam sanāk gaidīt rindā uz šaujampulveri. Tad vēl paiet laiks, kamēr šaujampulveris tiek attransportēts uz Latviju, un līdz ar to uzņēmumam arī nākas diezgan lielus naudas līdzekļus iesaldēt izejvielu iepirkumos,” atzina uzņēmuma pārstāve.
Latvijas Militāro moderno tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks no partijas “Latvijas attīstībai” vērtēja, ka militārajā jomā ļoti svarīga ir sadarbība ar valdības institūcijām un jāmeklē uzticami sadarbības partneri.
“Mēs orientējamies pamatā tikai uz NATO, Eiropas Savienības un sabiedroto uzņēmumiem. Otrs, es domāju, ka mums ir jāpilnveido mūsu sadarbība ar valdību un valsts institūcijām, nu, piemēram, ja bruņotie spēki izstrādā kaut kādus plānus, kā viņi redz, teiksim, savu nodrošinājumu un attīstību ar droniem, mēs varam tos plānus veidot kopā. Trešais ir, ka, protams, mums ir jālobē mūsu industrijas un ekonomiskās un militārās intereses arī Eiropas Savienībā, jo nav joprojām ieviests zaļais koridors finansējumam militārā industrijā caur bankām, joprojām ir ļoti daudz ierobežojumu un, protams, ka mums ir jāsaprot, ka daudzām lielākām valstīm, kur šī militārā industrija ir bijusi klasiski attīstīta, nav jau tā, ka viņiem ļoti mūs vajag, jo tā ir arī konkurence,” sacīja Pabriks.
SIA “Vairog EU” vadītāja Krauze-Čebotare vērtēja, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai Latvijā spējam saražot sev nepieciešamo militārajā jomā.
“Iespējams, citās valstīs var nopirkt arī lētāk šo mazkalibra munīciju, bet tajā brīdī, ja ir tieši ienaidnieks pie durvīm, tad ir būtiski, lai tā ražošana būtu šeit, Latvijā uz vietas. Un mūsu ražotne arī ir apzināti veidota ar tādu domu, ka mēs 24 stundu laikā varam visu aprīkojumu komplektā ar cilvēkiem pārvākt uz jebkuru citu vietu Latvijā. Visas mūsu iekārtas ir mobilas un pārvietojamas, un ražotnei ir iespēja arī pārcelties nepieciešamības gadījumā uz citām telpām,” sacīja Krauze-Čebotare.
Attīstot militāro rūpniecību, var mazināt atkarību no citām valstīm un stiprināt Latvijas aizsargspējas, kā arī attīstīt valsts ekonomiku.
