Bauskas novada domes sēdē deputātiem vairākus jautājumus raisīja ziņojums par pašvaldības iekšējo auditu 2024. gadā.
Sēdē 27. februārī ziņojumu par iekšējā audita darbu sniedza Audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas vadītājs Dainis Rijkuris.
«Darbu organizējām atbilstoši gada sākumā apstiprinātajam iekšējā audita gada plānam. Realizēti septiņi no plānotajiem 11 auditiem. Pārējais ir neplānotās pārbaudes, kas šajā gadā ir trīs, un citi papildu darbi,» norādīja D. Rijkuris.
Viņš informēja, ka no plānotā nav noticis audits «Skolēnu pārvadājumu efektivitāte un saimnieciskais izvērtējums», jo paralēli sākts pašvaldības izpilddarbs un nebija skaidras politikas šajā jautājumā.
«Audits «Bibliotēku pakalpojumu organizāciju izveidotās struktūras novērtējums» nenotika, jo atvēlēto audita dienu skaitu izlietojām ārkārtas auditam. Audits «Personāla vadībā izveidotās struktūras novērtējums» arī nav noticis, jo priekšizpētē konstatēti vairāki apstākļi, kas liecina, ka personāla vadības struktūra nav uzskatāma par efektīvu, tomēr uzlabojumiem nepieciešama reorganizācija, par kuru bija skaidrs, ka tā šajā brīdī nenotiks. Attiecīgi personāla vadības pārvaldības uzlabošana būtu veicama jau ar izpildvaras resursiem, organizējot atbildīgo vadītāju darbu, vērtējot procesus, kas kopsakarībā līdz šim nav darīts. Līdz ar to Audita nodaļa šeit būtu piesaistāma vairāk konsultatīvam atbalstam, piedaloties kontrolē un efektīvu risinājumu izvēlē. Audits «Iekšējās informācijas aprites un saziņas sistēmu darbība» nav noticis, jo pašvaldība šīs sistēmas auditam piesaistīja ārējo konsultantu. Iekšējā audita nodaļa auditēs šo sistēmu tad, kad ārējā konsultanta audita secinājumos balstītās izmaiņas būs ieviestas,» informēja D. Rijkuris.
Viņš atzīmēja, ka bija ārkārtas tematiskās pārbaudes Dzimtsarakstu nodaļā, Skaistkalnes vidusskolā, pašvaldības aģentūrā «Iecavas veselības centrs». Notikusi pārbaude SIA «Bauskas novada komunālserviss» pēc zvērināta revidenta iebildēm par 2023. gada pārskatu. Pabeidza 2023. gadā sākto auditu «Maksas pakalpojumu uzcenojuma noteikšana un kontrole».
«Auditētajās pašvaldības organizācijās iekšējā kontroles sistēma darbojas, lai arī ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, īpaši iekšējās kontroles vides veidošanā. Kas būtībā ir vājais posms – dokumentu kopums, ko pašvaldība sagaida no vienas vai otras struktūrvienības vai institūcijas. Tas ir vājais posms darba plānošanā, un tam būtu pievēršama pastiprināta uzmanība. Līdz ar to, kā iepriekš runājāt, jāveic papildu uzraudzība, nodrošinot, ka par atbildīgo personu pieņemtajiem lēmumiem nodrošināta pēckontrole un funkciju atbildības dalīšana, kur tas ir iespējams. Atsevišķos gadījumos risks, kuram pašvaldība pakļauta, pārsniedz to līmeni, kuru pašvaldība gatava pieņemt kā normālu,» vērtēja D. Rijkuris.
Sniegtas 20 konsultācijas pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem jautājumos par iekšējās kontroles sistēmu, tās jēgu un darbības principiem, korupcijas interešu konfliktu novēršanu, labu pārvaldību, iestāžu un kapitālsabiedrību reorganizāciju un līgumu slēgšanu.
Deputāte no Jaunās konservatīvas partijas saraksta Inita Nagņibeda interesējās, kāpēc nenotika audits «Personāla vadībai izveidotās organizatoriskās struktūras efektivitātes un saimnieciskā izdevīguma novērtējums». «Lai arī izpētē bija saprotams, ka struktūra nav uzskatāma par efektīvu, uzlabojumu nebūs. Kāda tad bija jēga?» vaicāja I. Nagņibeda.
«Audita plānu sastādām no riska novērtējuma. Rezultātā nonākam pie audita sistēmām, kur riski pastāv. Riski uzrādīja, ka padziļināti vajadzētu pētīt, un tāpēc to iekļāva audita gada plānā. Sākām skatīties, kas tur iekšā, iedziļinājāmies sistēmā. Nonākot pie šī audita, apskatījām, ka kopumā ir nepilnības vai problēmas personāla vadības struktūrā kā tādā, bet tās jau ir zināmas vadībai un izpildvarai, un ir objektīvi iemesli, kāpēc tās pastāv un nevar atrisināt uz vietas. Mēs pateiktu to, kas jau ir zināms. Jautājumus vienmēr pārrunājam ar atbildīgajiem vadītājiem. Atgriezīsimies pie tā nākamajos audita plānos,» skaidroja D. Rijkuris.
Tēmu turpināja deputāte Ināra Pētersone no saraksta «Latvijas attīstībai»: «Man jautājums par pārvaldību kā tādu un iekšējās kontroles sistēmu novadā, runājot par izpildvaru. Vai tā ir izstrādāta un ieviesta reāli dzīvē? Vai tā ir efektīva? Visus šos gadus, klausoties ziņojumus un uzdodot jautājumus, pārsvarā atbild, ka ir pieprasīta un apkopota informācija, un tad saņemam solījumu, ka strādās ar šo informāciju. Tā nav iekšējās kontroles sistēma. Fundamentāli vajadzīgs pārskatīt jautājumus, lai nebūtu tā, ka muļķīgā situācijā nonāk izpilddirektors. Tas ir regulārs darbs, kad uz leju jābūt skaidram, ko no viņiem prasa, lai ar informāciju tālāk strādā un pieņem lēmumus. Nereti paceļam jautājumu, saņemam solījumu, ka darīs, paiet gads, un saprotam, ka nav. Uzdevumu izpildes kontrole ir viens no būtiskiem elementiem.»
«Sakne problēmai ir tur, ka darbs un kontroles sistēma ir vajadzīga, lai kontrolētu riskus. Pārvaldības sistēma, kas mums ir un pēc kuras strādā Latvijas Republikas valsts pārvalde, balstās uz risku novērtējumu. Attiecīgi viss pārējais – kontroles sistēma, pasākumi, vide un dokumenti ir paredzēti, lai riskus ierobežotu, ar tiem strādātu un beigās konstatētu, ka esam panākuši to, ka risks ir mazāks. Arī personīgi runāju daudz par to, ka mūsu darbu pašvaldībā ir svarīgi balstīt uz risku novērtējumu. Katram vadītājam savā vietā saprast, kas var noiet greizi, un savu darbu balstīt uz to, lai izstrādātu mehānismus un sistēmas, kā šos riskus ikdienā kontrolē. Diemžēl jāsaka, ka izpratne par to, ka tas ir svarīgi un kāpēc tas ir svarīgi, nav mums pašiem līdz galam skaidra. Mūsu darbs ikdienā ir balstīts uz ugunsgrēku dzēšanu – atrisinām atsevišķus gadījumus, ieviešam korekcijas struktūrā un sistēmā un strādājam līdz nākamajam. Tas nav tāpēc, ka īpaši nesaprastu, ko darām. Tam ir daudz un dažādi iemesli, par kuriem varētu daudz stāstīt,» atzina D. Rijkuris.
Deputāts Juris Krievs no Nacionālās apvienības norādīja, ka pēc audita doti 49 ieteikumi, no kuriem 10 izpildīti un astoņi atcelti.
Deputāts Mārtiņš Cimermanis no Zaļo un zemnieku savienības saraksta interesējās par lēmumiem: «Audits palīdz vadībai pieņemt lēmumus par kapacitātes stiprināšanu iestādēs, piemēram, vai rīkot apmācību, vai par stratēģisko plānošanu – ir sarežģīti vadīt grupas. Vai ir sapratne, ja redz, ka cilvēku vajadzētu aizsūtīt uz mācībām – vai ir tāds resurss pieejams, vai ir kāds piemērs?»
«Atceroties nenotikušo personāla vadības sistēmas auditu, viena no pirmajām lietām, ko konstatējām – pašvaldībā nav izstrādāta personāla politika. Vai ņemam darbā zinošus, labi atalgotus un jaudīgus cilvēkus un prasām no viņiem rezultātu, vai ar saviem resursiem audzinām darbinieku, saprotot, ka ārēji šādu speciālistu nav? Kad, kāpēc un kā konstatē, kas iztrūkst – prasītos katrā struktūrvienībā personāla attīstības plāns. Mums to prasa audita standarti, šādam plānam būt. Konstatēt, ko darbinieki zina un ko nezina. Tā ir kontroles vides sastāvdaļa, kuras diemžēl nav. Būtu jāsāk ar personāla politiku pašvaldībā, kā fokusējamies uz savu personālu, ko sagaidām no saviem cilvēkiem. Tas nenozīmē, ka darbs nenotiek, tas notiek, bet haotiski. Vadītāji identificē aspektus, kur darbinieku zināšanas būtu jāpapildina, cilvēki apmeklē mācības. Arī paši esam piedalījušies darbinieku mācībās. Darbs notiek, bet diezgan spontāns, atkal savā ziņā ugunsgrēkus dzēšam,» atzina audita nodaļas vadītājs.
M. Cimermanis norādīja, ka kompetence jāpārvērš arī materiālā atalgojumā.
Foto: Bauskas novada dome
