9,3 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā reģistrēti kā darba ņēmēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini. Šie paši dati rāda, ka nedaudz vairāk nekā 4 tūkstoši bija reģistrēti un turpina mācības Latvijas izglītības iestādēs.
Pēc Valsts ieņēmuma dienesta sniegtās informācijas 2025.gada sākumā 9,3 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji. Visbiežāk ukraiņi strādā rūpniecībā – 21,2%, finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās – 13,2%, izmitināšanā un ēdināšanā – 12,6%, tirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarēs ir nodarbināti 11,0%, kā arī 8,7% strādā būvniecībā.
39,5% nodarbināto strādā vienkāršajās profesijās, kā biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, virtuves strādnieki, preču izvietotāji un citi. 15,9% ir kvalificēti strādnieki un amatnieki, 13,6% ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, 9,6% iekārtu un mašīnu operatori, bet 1,2% – vadītāji.
2025.gada sākumā Latvijas pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs bija reģistrēti ap 3,8 tūkstošiem bērnu, profesionālās izglītības iestādēs ap 200 audzēkņu, augstākās izglītības iestādēs nedaudz vairāk nekā 200 studējošo Ukrainas valstspiederīgo, kam bija pagaidu aizsardzības statuss Latvijā.
Šogad 2.jūnijā tiks publicēti galīgie dati par iedzīvotāju skaitu 2025.gada 1.janvārī, tai skaitā, par Ukrainas valstspiederīgo skaitu ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā. 2024.gada sākumā, atbilstoši CSP novērtējumam, tikai 60% no Latvijā dzīvesvietu reģistrējušiem Ukrainas valstspiederīgajiem ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā, pastāvīgi dzīvoja te.
CSP skaidro, ka aprēķinos tiek ieskaitīti Ukrainas valstspiederīgie, kam dzīvesvieta attiecīgā mēneša sākumā ir deklarēta Latvijā un kam ir uzturēšanās atļauja uz vismaz 11 mēnešiem, kā arī personas, kam piešķirts pagaidu aizsardzības statuss.
