Kristīne Sēnele
Piena lopkopjiem šis gads sācies ar nepatīkamu pārsteigumu – piena iepirkuma cena strauji kritusies. Kaut samazinājums saimniecībām un piena kooperatīviem ir atšķirīgs, vidēji tas tiek lēsts 20% apmērā, salīdzinot ar decembra cenu.
Zemnieku saimniecības «Silavēji» īpašnieks Mārtiņš Mediņš Bārbelē stāsta, ka kritums nācis bez īpaša brīdinājuma – gada pirmajās dienās saņemts paziņojums, ka iepirkuma cena pazemināta. Tā skaidrojums – tirgū esot krities pieprasījums pēc piena produktiem, piena pārstrādes uzņēmumos izveidojušies uzkrājumi, jo cilvēki pēc svētku iepirkšanās drudža sākuši taupīt naudu. Iepirkuma cena esot samazinājusies arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
«Piensaimniecībā strādāju kopš 1992. gada. Man šis nav nekāds jaunums, un vairs nekas nespēj pārsteigt. Piena iepirkuma cena bieži vien gada griezumā svārstījusies pat vairākkārtīgi. Vienīgais labums, ka saimniecība ir piena kooperatīvā. Mazie piena ražotāji šādu tendenci neiztur, tāpēc to skaits samazinās. Paliek tikai saimniecības, kur lopu daudzums ir 50 un vairāk,» teic M. Mediņš.
Piensaimnieks stāsta, ka iepirkuma cena mainoties reizi piecpadsmit dienās. Pēc janvāra sākuma sliktajām ziņām mēneša vidus pagājis bez pārmaiņām, tagad ar bažām gaida mēneša beigas.
Raksturojot situāciju nozarē kopumā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis piedzīvoto cenu samazinājumu dēvē par ļoti strauju un atzīst, ka daudzi zemnieki tādu nebija gaidījuši. Šoreiz tas visvairāk skāris tos piena ražotājus, kas pienu veda uz Lietuvu. Tur savukārt situāciju pasliktinājis pieprasījuma kritums Polijā un kāda Lietuvas piena pārstrādātāja darbības pārtraukšana. Tas radīja daudz lieku piena tonnu. Šoreiz vairāk cieš tie piena ražotāji, kam nav izveidota ilgtermiņa sadarbība un kas pienu veda tur, kur konkrētajā brīdī maksāja visvairāk.
«Esam atgriezušies tipiskajā Latvijas situācijā, kad ir nenoteikta cena. Parasti, kad tā nokrīt, augšā tā kāpj ļoti lēnām. Prognozes ir, ka tā varētu no 50 centiem samazināties līdz pat 30 centiem par litru. Taču izmaksas jau zemniekiem nav samazinājušās. Beidzot viņiem bija iespēja sasparoties saimniecības modernizācijai, bet tagad atkal viņi ir kā ar aukstu ūdeni aplieti,» atzīst M. Cimermanis.
Savukārt «Silavēju» saimnieks ar rūgtumu atzīst, ka nedz degviela, nedz lopbarība, energoresursi un citi pakalpojumi no šī gada nav kļuvuši par 20% lētāki.
«Graudu ražotāji rudenī iesēj un var ziemu skatīties, ka iesētais aug, turpretī piena ražotājiem darbs ir 365 dienas gadā. Mēs nevaram neslaukt un pateikt, ka darīsim to pēc nedēļas.» Saimniecībā, kas ir Latvijā lielākā piensaimnieku piena kooperatīva «Piena loģistika» biedre, slaucamo govju skaits svārstās no 70 līdz 80, taču, lai atražotu ganāmpulku, tikpat daudz ir arī jaunlopu.
Tāpat M. Mediņš netic, ka, samazinoties piena iepirkuma cenai, tā produkti veikala plauktos pēkšņi kļūs lētāki. Un tas, viņaprāt, zemniekus tracina visvairāk.
Lauksaimnieka šaubas apstiprina arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa teic, ka cenas samazinājums nebūs redzams vēl vairākus mēnešus. Ja iepirkuma cenas svārstības būs tikai īsu brīdi, tad tas vispār var arī neatspoguļoties veikala produktu cenā. Pašlaik cenas piena produktiem vēl nav pat nostabilizējušās. Viņa prognozē, ja vien nebūs kādi neparedzami apstākļi, cenas samazinājumu var sākt gaidīt gada vidū.
M. Cimermanis uzskata, ka radusies situācija kārtējo reizi pierāda, cik svarīga zemniekiem būtu sava saprotama un prognozējama piena pārstrāde. Viņš aicina zemniekus domāt par apvienošanos ķēdēs, jo bez tām arvien būs jābūt gataviem šādām cenu šūpolēm.
«Pašlaik ir skaidrs – ja piens ir zem 40 centiem par litru, tad pie esošajām resursu cenām tas ir jau zem pašizmaksas. Šādā gadījumā saimniecības attīstīties nevar. Cerams, ka turpmākajos trīs mēnešos iepirkuma cena tomēr nostabilizēsies normālā līmenī,» piebilst M. Cimermanis.
Otrdien, 31. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) uzdeva Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāram Raivim Kronbergam sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju piena nozarē, ņemot vērā straujo piena iepirkuma cenas kritumu, ziņo aģentūra LETA.
Tāpat ministrijā norāda, ka Šmits uzdevis arī organizēt tikšanos ar piena nozari pārstāvošiem maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, lai kopīgiem spēkiem meklētu labākos risinājumus krīzes pārvarēšanai.
“Piena lopkopība Latvijā ir būtiska valsts ekonomikas un tradicionālās lauku dzīves daļa. Mēģināsim kopīgi ar nozari rast risinājumus, lai stabilizētu tirgu, saglabājot piena ražošanas apjomu. Sagaidām piena ražotāju redzējumu ne tikai īstermiņa problēmu risināšanai, bet, kas svarīgi,- mērķtiecīgu plānu nozares tālākai attīstībai ilgtermiņā,” norāda Šmits.
Kā liecina ZM dati, 2022.gada pēdējā ceturksnī bija vērojama piena iepirkuma cenas samazināšanās. Vidējā cena Latvijā 2022.gada decembrī bija 0,483 eiro par kilogramu, bet šī gada janvārī tiek prognozēts tālāks cenas samazinājums līdz 0,458 eiro. Vienlaikus tirgus prognozes liecina, ka cenu samazinājums vēl turpināsies.
Foto: LETA
kads parsteigums—-neviena varda no zemkopibas ministra pedejo zemnieku iznicinashanas plans strada
nu cik var melot?????? pasakiet tak ta ka tas ir—piena parpalikums radies ieviesto sankciju rezultata. bet ko nu te runat—- sorosa finanseta valsti galvenas vertibas ir praidi, world ecomomic forum turpina eksperimentus, brisele citigi strada pie iznicinashanas plana
Protams, visu vajag likvidēt. Uz priekšu Latvija!
Kartelis kuru neredz.
no laika gala tā bijis- pelna starpnieki, nevis ražotāji. kur nu vēl šajā dārdzības laikmetā,.,, l
Viss pareizi, kari un krīzes ir lielo iespēju laiks visu veidu afēristiem un spekulantiem. Jārauj, ko vien var. Āfrikas badā mirstošo bērniņu vārdā. Citādi beigsies karš un kā tad noturēs spekulatīvās cenas?
Es saprotu, ka riebeklis ar niku “gāzes krāsns” ar Latvijas valsts un EU gānīšanu pelna savus Jūdasa grašus, bet nesaprotu, kas liek viņam tos laikus. Tiešām, mūsu sabiedrība ir tik stulba? Un vienīgie, kas šobrīd ne vien strādā pie pasaules iznīcināšanas plāna, bet to jau gandrīz gadu realizē, ir šīs krievu krāsns saimnieki.
Zinu zemniekus miljonārus, zemniekus pusmiljonārus, zemniekus – turīgus večus, bet nevienu izputinātu zemnieku gadiem neesmu manījis. Padalieties, ja jums ir cita informācija.
Kamēr pastāvēs piena ražošanas un pārstrādes sistēma , kurā zemnieks , kā galvenās izejvielas ražotājs būs atkarīgs no pārstrādātāju un veikalnieku priviliģētā stāvokļa un cenu mahinācijām , nekas nemainīsies , vienkāršākā aksioma , piena litra cena zemniekam , kā minimums puse no esošās dīzeļdegvielas cenas .
Kas liedz piena ražotājiem apvienoties kooperatīvos vai kādā asociācijā un sākt diktēt cenas iepircējiem?
Ar ko tad es varu te padalities, ko jus man te jautajiet? Ko izlasu kremla zinjaaas, to ari te rakstu. Tur taa bija teikts, ka latviju iznicina brisele un world economic forum, uz kuru kremli neaicina, taatad taa ari ir.
Bet kāpēc nevienu nekrata jautājums,ka veikalos gan cenas nekritīs? Šolks tak klusiņām krustpunktā atzinās ,ka pārstrāde pelna no 30-100%!!!!!!! Kad pienam cenu paceļ par vienu centu veikalos zibenīgi tiek pacelts par 10.zemnieks tiek uzskatīts par aitu,kas tak visu saražos tāpat par velti.bet nu muldēšana,ka nolikvidējas mazās saimniecības gan ir muļķības.paskatamies,cik par projektiem celtajās fermās svilpo vējš?lielie nespēj maksāt algas un milzu kredītus un ir pirmie rindā pa skuju taku.bet nu pircejiem tagad stingri japrasa,lai veikalā viss butu par 50% lētāks.ja zemniekam par pienu var maksāt pat zem 30 centiem, tad cik ir jāmaksā veikalā?
skaidra bilde, Latvija tevi apzog visos iepejamos veidos ar visu, ar likumiem, ar cenam ar nezin ko vel. skaidrs no zemniekiem ieperk pa leto bet tirgo talak par dargaku. ta bija ar graudiem un visu citu. un kas to visu atbalsta ? MŪSU VALDĪBA. pārtikas cena sir neadekvātas algu līmenim, bet nevienu tas nesatrauc.
Nepārtraukti raudošie , ņaudošie lauksaimnieki … Latvijas no-hau. Līst lietus ….bēēēēēē, nelīst …bēēēēē, sals ……bēēēēēē un tā tālāk.
Ja atradīs pārstrādātāju un tirgotāju karteli, tad mēs paliksim bez piena produktiem. Kartelis apvainosies. Būs jābrauc uz lēto zlotu zemi pēc sviesta.
1. tad kādēļ Polijā var zemniekam maksāt vairāk kā šeit, Latvijā un piedevām tirgot uz pusi lētākus piena produktus?
2. krānam ar kārtējo noplūdi, tad, tavuprāt, okrki padzēruši mūsu pieniņu un paēduši mūsu sviestiņu šaus vēl trāpīgāk? Ja pie visa sankcijas vainīgas?
Polijā ir valsts atbalsts zemniekiem un piensaimniekiem. Un vel- uz kara rēķina var norakstīt visu un gūt peļņu 5x.
tad kā tavuprāt kara dēl iespējams, norakstīt, pienu, jeb viens sviests tavā galviņā? Kā arī, cik tavuprāt valsts Polijā piemaksā piena pārstrādātājiem un tirgotājiem, tiem, kam mūsu valstī lielākā teikšana piena cenai veikalā?
Kas tad jums, cienījamie piena lopkopji, liek nodarboties ar tik nerentablu biznesu un tik ļoti mocīties pa tām fermām? Audzējiet rapsi un dzīvojiet cepuri kuldami! Kad iepirkuma cenas augšā, paši savairojiet govis un cerat, ka Leiputrija turpināsies mūžīgi. Ja piedāvājums par lielu, cenas lejā. Vienkārša matemātika.