90 aprīļa pilienu mīlestības

Laimoni Liepu atceroties: 30. aprīlī viņam būtu 90 gadu

Laimonim Liepam, skolotājam un Rundāles pils muzeja pirmajam direktoram, 30. aprīlī būtu 90 gadu. Būtu, bet jau 47 gadus 1961. gada 11.c klase glabā atmiņā tos četrus gadus Bauskas 1. vidusskolā, kad mums bija gods un laime būt Laimoņa Liepas vienīgajai audzināmajai klasei. Vēl šodien tie, kas esam palikuši, esam c klase.

Gandrīz 40 gadus mums ir skolotāja Valerija Liepa, kura kopā ar mums ir visās tikšanās reizēs. Mums vajadzēja Valeriju, Valerijai vajadzēja mūs. L. Liepa bija audzinātājs, kas neaudzināja pēc padomju priekšrakstiem. Būdams tikai desmit gadus par mums vecāks, viņš mūs audzināja ļoti vienkārši – bija ar mums kopā kā līdzīgs ar līdzīgiem. Nebija bāršanās, nebija balss paaugstināšanas, – viss tika draudzīgi izrunāts. 8. klases pirmajos mēnešos mēs iepazināmies, turpretī mācību gada beigās mēs absolūti mīlējām savu audzinātāju. Arvien mazāk paliek mūsu – Laimoņa Liepas audzēkņu –, sarūk Liepas laikabiedru un paziņu skaits. Tāpēc gribam atgādināt par šo spilgto, īso mūžu tiem, kuri vēl viņu atceras, un pastāstīt par to tiem, kuri neko daudz nezina.

Izdzīsi pa durvīm, ielīdīs pa logu
8. klases beigās skolotāju iecēla par Bauskas muzeja direktoru, un bailēs, ka L. Liepa mūs pametīs, viena skuķe, nevienam neteikdama, it kā klases vārdā uzrakstīja L. Liepam vēstuli, lūdzot viņu palikt. Vai nu vēstules dēļ, vai tādēļ, ka L. Liepa bija paspējis mums pieķerties, viņš palika. Jāpiebilst, ka mums bija arī «palīgskolotājs». L. Liepas biežo komandējumu, semināru, konferenču un visu viņa prombūtņu laikā skolotājs Eduards Smilškalns vienmēr, tā kā pašam audzināmās klases nebija, pieteicās par aizvietotāju un bija lepns par šo pienākumu.