1949. gada 25. marts Latvijas valsts un tautas vēsturē paliks kā vistraģiskākais padomju okupācijas 50 gadu periodā.
1949. gada 25. marts Latvijas valsts un tautas vēsturē paliks kā vistraģiskākais padomju okupācijas 50 gadu periodā. Bija 1941. gada 14. jūnijs, 1945. un citi gadi, bet visplašākais represiju vilnis pār Latviju vēlās 1949. gadā no 25. līdz 29. martam.
No Bauskas apriņķa 20 pagastiem un pilsētas izsūtīja 522 ģimenes, izsūtījumā atradās 1583 latvieši un četri citu tautību pārstāvji. Vissāpīgāk tika skarti Iecavas (195 cilvēki), Mežotnes (124), Panemunes (114), Taurkalnes (106), Vecumnieku (106) un Kurmenes (101) pagasti. Bet tāpēc jau citos pagastos traģēdija nebija mazāka.
Smeldzīgas rindas, par 25. martu domājot, atsūtījusi Līvija Dzelme no Mežotnes:
«Laikmeta griežos spējos
Sāpēs tas pavediens, –
Latviešus veda no mājām,
Pūpolkoks palika viens.
..Un pūpolzars marta vējos
Vientuļš ceļmalā skums,
Vēl daudzu gadskārtu ceļos
Šīs sāpes paliks ar mums.»
