Lasītājiem piedāvājam Rutas Hansenas un Rutas Stelmakas (RCS ārste, tulks Pestīšanas Armijā) Izraēlas redzējumu.
Lasītājiem piedāvājam Rutas Hansenas un Rutas Stelmakas (RCS ārste, tulks Pestīšanas Armijā) Izraēlas redzējumu.
Pa Bībeles notikumu vietām
Apsolītā zeme, uz kuru Mozus veda Izraēla bērnus no Ēģiptes. Kā Tas Kungs teica uz Mozu: «Tā ir zeme, kur piens un medus tek.» Ar to saistītie, Bībelē rakstītie notikumi risinājušies četru gadu tūkstošu garumā. Tik sena vēsture, tāpēc joprojām ir arī strīdi un šaubas par vēsturisko patiesību. Piemēram, Jeruzalemē ir divas vietas, kur varētu būt Golgāta…
Tūristiem Izraēlā iesaka izmantot arābu autobusus vai taksometrus. Tad iespējams mazāk provokāciju un drošāka uzturēšanās. Betlēme kopš 22. decembra ir musulmaņu pilsēta, pieder Palestīnai. Rutām izdevies aizkļūt līdz tai vietai, kur eņģeļi ganiem vēstījuši par Jēzus piedzimšanu. Pat gids, kurš daudzas tūristu grupas pavadījis, līdz šīm pļavām pie Betlēmes aizbraucis pirmoreiz.
Vislielāko pārdzīvojumu Rutai Hansenai Izraēlā radot Raudu mūris Jeruzalemē. Skatīt un līdzdzīvot, kā ļaudis, daudzi jaunieši, tur lūdzas Dieva žēlastības. Viss augums lūdz… Tiek rakstītas lūgsnas uz zīmītēm un šīs zīmītes iespraustas mūra spraugās. Lai- kā no 1948. līdz 1967. gadam, kad Jeruzalemi kontrolēja Jordānija, pieeja Raudu sienai bija liegta. Toties tagad šeit ne mirklis nepaiet bez lūdzējiem – jebkurā diennakts laikā, jebkurā gadalaikā jūs redzēsit kādu jūdu pagriezušos pret sienu un lūdzam.
«Izraēlas valsts ir dzimusi» –
tāds virsraksts 1948. gada 16. maijā bijis avīzes «The Palestine Post» pirmajā lappusē. Nu viens no ietekmīgākajiem Izraēlas laikrakstiem saucas «The Jerusalem Post», un tas laidis klajā īpašu valsts piecdesmitgades svētku izdevumu. Valstij piecdesmit, bet miera tomēr nav… Tikko dzirdēta radioziņa, ka nošauts kāds izraēļu zēns, kurš devies uz lūgšanu pie Raudu mūra Jeruzalemē.
29. aprīlis visā zemē bija piemiņas diena tiem, kuri krituši, cīnoties par Izraēlas valsti. Visā valstī vienlaikus bija klusuma minūte – atskanēja sirēna, un mašīnas ielās apstājās, cilvēki izkāpa no tām un sastinga. «Mēs tobrīd peldējām siltajos avotos, arī nostājāmies piemiņas mirklim,» stāsta Ruta Stelmaka.
Valsts jubilejas lielās svinības 30. martā baušķenieces skatīja Tibērijā. Bijusi iespaidīga uguņošana. Mainījies priekšstats par ebrejiem. Līdz šim šķitis, ka viņi ir diezgan rezervēti un atturīgi cilvēki. Bet valsts svētkos jauties liels temperaments un jautrība. Ielās ļoti daudz dziedāts. Interesanti, ka cilvēki cits citu nemitīgi «apbārstījuši» ar konfeti un serpentīniem, kas bijuši aerosola pudelēs un tā vienkārši «izspiežami» laukā.
(Par sabatu, sociālām un sadzīviskām lietām – lasiet turpinājumā «Bauskas Dzīvē» pirmdien, 11. maijā.)
